Dzīves dārdzība un cilvēku izdevumi aug ātrāk nekā iespējas nopelnīt. Līdz ar to speciālisti ir nobažījušies, ka arvien vairāk iedzīvotāju un uzņēmēju varētu nonākt finanšu grūtībās.
Pērn veiktā pētījumā noskaidrots, ka aptuveni trešdaļa iedzīvotāju un uzņēmēju pēdējo gadu laikā ir meklējuši ar finanšu grūtībām saistītu informāciju. Bet riski nonākt sarežģītās situācijās nepilna gada laikā ir tikai pieauguši. No ekonomiskās krīzes pirms vairāk nekā desmit gadiem ir gūta mācība.
"Ir viena daļa, kura nonāk šajās grūtībās, bet arī tad viņi saka, ka vispirms meklē iespēju papildus nopelnīt, pēc tam viņi pārdod to, ko viņi var realizēt.
Pārskata savus izdevumus, un tikai tad domā par aizņemšanos un papildu kredītsaistībām, kas noteikti ir ļoti pozitīvi vērtējams," pastāstīja Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.
Bet kā rīkoties brīdī, kad kļūst skaidrs – ar esošajiem ienākumiem un uzkrājumiem nepietiek, lai segtu ikdienas tēriņus? Speciālisti iesaka vispirms pārskatīt savus iepirkšanās paradumus, iespējams, vaicāt speciālistiem padomu. Informācijas, kas var noderēt, esot daudz, bet tā ir sadrumstalota un bieži vien pārmēru sarežģīta. Tāpēc iecerēts veidot īpašu "ceļa karti".
"Jāsaprot, ka jebkuras finanšu grūtības, tas nav tikai paša parādnieka stāsts, – ir arī otra puse, kurai ir palikts parādā. Tālab vienmēr ir labāk, ka cilvēki prot atrisināt šos jautājumus un visas puses paliek apmierinātas. Nevis mēs nonākam līdz smagākiem procesiem, kā maksātnespēja, bankrots, kur atkal ir jāiesaista citu nodokļu maksātāju resurss," stāstīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Maksātnespēja gan jāuzlūko kā galējais solis.
"Tas, ka fiziskajām personām varētu pieaugt šis saspīlējums finansēs starp izdevumiem un ienākumiem, ir diezgan paredzami. Vai tas rezultēsies vairāk maksātnespējas procesos? Varbūt kāds neliels procents pieaugs, bet es vēl atturētos tādus secinājumus izdarīt.
Skaidrs, ka tie rēķini ir dramatiski pieauguši un tas tā nevar nekur izzust,"
komentēja Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes locekle Ieva Broka.
Kovida pandēmijā gan maksātnespējas pieteikumu skaits neesot būtiski audzis, un to skaidro ar tā brīža dāsno valsts atbalstu grūtībās nonākušajiem.
