Pašlaik attīstību reģionos veicina Lauku atbalsta dienesta "Leader" pieeja, kas, piesaistot dažādus Eiropas Savienības struktūrfondus, projekta veidā ļauj reģionos dzīvojošajiem iesaistīties teritorijas attīstīšanā. Taču, lai kādu projektu īstenotu, papildus projekta finansēm, ir jānodrošina savs līdzfinansējums. Ja pašam līdzekļu nav, tad aizdevumu lielā riska dēļ nedod arī bankās. Tas arī nereti kļūst par iemeslu, kāpēc daļa projektu netiek realizēti.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti arī novērojuši, ka tā sāk kļūt par tendenci, un, zinot, ka Latvijā pastāv dažādas krājaizdevu sabiedrības, virza projektu “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai”.
“Ir lokālie aizdevēji, ir tie, kas aizdod naudu tepat mums kaimiņos, reģionos, bet īsti sevi tik populāri nepiesaka. Saprotot, ka tādi aizdevēji mums pašiem ir, mums bija svarīgi abas puses kaut kā savest kopā – tos, kuriem ir nauda reģionos, un tos, kuriem viņu vajag. Beigās jau turpat tā paliks,” sacīja projekta koordinatore Kristīne Ragaine-Volnianko.
Paredzēts, ka projektā abas puses satiksies un izstrādās tehniskos risinājumus, kā arī juridiskos un mārketinga pakalpojumus. Tomēr galvenais mērķis esot attīstīt reģionus.
Projekta koordinatora atzina, ka savā ikdienā vairāk redz tos, kuriem ir nepieciešams atbalsts, savukārt vizīte Limbažu novadā rāda, ka tāda pati interese ir arī no tiem, kas varētu būt aizdevēji. Tātad šāda iespēja attīstīties pastāv. To redz arī Kooperatīvo Krājaizdevu sabiedrības “Metsopoles” pārstāvis Rihards Strenga, kurš arī apmeklēja tikšanos:
“Es domāju, ka pieprasījums ir ļoti liels. Tas, ko mēs redzam Limbažu, Saulkrastu, Alojas un Salacgrīvas novados, tās ir mazās zemnieku saimniecības, tie ir mājražotāji vai ģimenes, kurām nepieciešams veikt izdevumus un ir nepieciešams ātrs finanšu risinājums, kur attiecīgi tāpēc arī pastāv kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības pasaulē un Latvijā arī ir, lai šāda veida pakalpojumus nodrošinātu.”
