Grozījumi paredz palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā. Turpmāk ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā līdzšinējo 5% vietā nedrīkstēs pārsniegt 10% no ieguldījumu plāna aktīviem un 30% no šī fonda neto aktīviem līdzšinējo 10% vietā.
Palielinot ieguldījumu limitu, tiks dota lielāka iespēja Latvijā izveidot uz vietējo ieguldījumu plānu līdzekļiem balstītu alternatīvo ieguldījumu fondus, piemēram, meža un lauksaimniecības zemju, energoefektivitātes vai citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās jomās, vienlaikus radot labu potenciālu sasniegt adekvātu ienesīgumu – tādu, kas sniedz atbilstošu atdevi ieguldījumu plānu dalībniekiem, iepriekš norādīja likumprojekta autori.
Likuma grozījumi arī paredz no pieciem līdz 10% no ieguldījumu plāna aktīviem palielināt limitu visu ieguldījumu riska kapitālā, savukārt viena ieguldījuma kopsumma riska kapitāla tirgū paliks līdzšinējā apmērā – pieci procenti no ieguldījumu plāna aktīviem.
Līdzekļu pārvaldītāju komisijas naudu par shēmas administrēšanu paredzēts piesaistīt ieguldījumu plānu rezultātiem, tādējādi tiks samērotas fondēto pensiju shēmas dalībnieku un līdzekļu pārvaldītāju intereses.
Lai nodrošinātu valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku interešu aizsardzību, paredzēti vairāki riska mazināšanas pasākumi. Līdzekļu pārvaldītājam informācija plāna dalībniekiem būs jāsagatavo vienkāršā un saprotamā valodā, kā arī paredzēts pienākums pārvaldītājam atlīdzināt dalībniekiem radītos zaudējumus, ja pārvaldītājs pārkāpis ieguldījumu noteikumus.
Tāpat paredzēts pienākums pārvaldītājam atpirkt ieguldījumu plāna ieguldījumus par to patieso vērtību, ja šie aktīvi jāpārdod, lai novērstu ierobežojumu pārkāpumu vai nodrošinātu naudas plūsmu.
Lai varētu realizēt visus pasākumus riska mazināšanai, grozījumi paredz palielināt pārvaldītāja kapitāla prasības, kā arī precizē līdzekļu pārvaldītāja reģistrācijas kārtību.
Pozitīvas, bet ne radikālas pārmaiņas - tā tirgus dalībnieki jau ir novērtējuši Saeimas ceturtdien galīgajā lasījumā vienbalsīgi apstiprinātos grozījumus valsts fondēto pensiju likumā. Tomēr daži politiķi un tirgus dalībnieki uzskata, ka arī pēc šīm reformām 2.pensiju līmenis joprojām nevarēs izmantot visas Latvijas ekonomikas piedāvātās ieguldīšanas iespējas.
Tomēr neviennozīmīgu vērtējumu ir guvis fakts, ka līdz šim 2.pensiju līmenī uzkrātie 1,7 miljardi eiro samērā maz ir izmantoti Latvijas ekonomikas stimulēšanai. Likuma apstiprināšanas gaitā no deputāta Vladimira Reskāja izskanēja ierosinājums, ka puse no pensiju plānā uzkrātajiem līdzekļiem ir jāiegulda Latvijas vērtspapīros un īpašā ražošanas attīstības fondā.
„Priekšlikumi ir saistīti ar ideju izveidot ražošanas attīstības fondu, kas kalpotu kā instruments, ar kura palīdzību mēs varētu atbalstīt Latvijas uzņēmējus, kuri vēlas nodarboties ar ražošanu vai vēlas modernizēt jau esošo ražošanu, kā arī citus inovatīvus uzņēmumus,” skaidroja deputāts.
Viņaprāt, ir „nepieciešams provokatīvi domāt par Latvijas ekonomikas stimulēšanu”. „Tikai attīstot ekonomiku un atbalstot valsts uzņēmējus, mēs varēsim atrisināt visas pārējās samilzušās problēmas, ar kurām mēs saskaramies savā ikdienā. Tas ir gan finansējums izglītībai, skolotāju algas, mediķu algas, arī aizsardzības budžets. Šobrīd Latvijas uzņēmējiem piekļuve pie dažāda veida finansiāla atbalsta mehānismiem ir sarežģīta,” pauda Reskājs.
Politiķa priekšlikums gan nav guvis atbalstu, jo deputātu vairākums deva priekšroku viedoklim, ka ar pensijām uzkrātajiem līdzekļiem ir jārīkojas piesardzīgi.
Jānis Reirs („Vienotība”) pauda, ka galvenais arguments pret šo ieceri ir tas, ka „nevar riskēt ar mūsu pensiju naudu, ar mūsu veco cilvēku uzkrājumiem un guldīt riska kapitāla fondā”.
Tirgus dalībnieku skatījumā nākotnē par perspektīvu instrumentu uzkrātās pensiju naudas izvietošanai varētu kļūt arī Latvijas zemes īpašumi un meži, norāda „SEB bankas” analītiķis Edmunds Rudzītis.
„Pēc būtības varētu skatīties arī uz ieguldījumiem mežos un lauksaimniecības zemē, kur šobrīd šie ieguldījumi faktiski netiek veikti. Iespējams, ka nākotnes pensionāriem tas arī būtu svarīgi kā ieguldījumu objekts. Protams, ka šis ilgākais laika posms, tie cilvēki, kuri šobrīd ir otrā pensiju līmeņa dalībnieki - viņiem pensijas kapitāls veidosies 20 -30 gadus. Un šādā laika posmā skaidrs, ka šādiem ieguldījumiem būs tendence palielināties, un tie ir faktiski tādi nākotnes ieguldījumi. Līdz ar to tas arī varētu būt viens no instrumentiem, lai šie līdzekļi paliktu Latvijā, lai nebūtu tā, ka pensiju pārvaldniekam Latvijā pēc būtības nav kur ieguldīt,” pauda Rudzītis.
Tomēr Saeimā šobrīd topošie grozījumi likumā par Zemes privatizāciju lauku apvidos tirgus dalībnieku iespējas ieguldīt uzkrātās pensijas zemes īpašumos neveicina, jo politiķu rosinātie lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumi, kuru mērķis ir cīnīties pret lauksaimniecības zemes īpašumu masveidīgu nonākšanu spekulantu un ārvalstnieku rokās, skars arī tādus finanšu investorus kā pensiju pārvaldītāji.
