Lita norāda uz austrumu virtuves plauktiem, kur ir nevis divi kokosriekstu piena veidi, kā bija pirms pāris gadiem, bet gan seši.
Piedāvājums vegāniem Latvijā ir
Šobrīd lielajās veikalu ķēdēs "Rimi" un "Maxima" ir ap 100 dažādu produktu, piedāvājums gan dažādos veikalos atšķiras. Lielākos veikalos ir vairāk. Tajos arī specializētie plaukti, un tieši to, ka tādus vajag, par svarīgāko secinājumu sauc "Maxima" pārstāve Liene Dupate-Ugule.
"Lai cilvēks nemeklētu pa visu veikalu, bet zina, ka aizies pie šī plaukta un saņems visu, ko vēlas – tieši to, kas paredzēts vegānu ēdienkartei," stāsta Dupate-Ugule.
Vegāne Lita uzskata, ka Latvijā pārsvarā ir viss, ko cilvēki varētu gribēt. Un to, ko nevar, gandrīz visu var pasūtīt internetā. Piemēram, no lietuviešu interneta veikala "Veggo".
Latvija neatšķiras no Eiropas un citām valstīm ar lielākiem ienākumiem – ir vegāni un ir piedāvājums,
tā novērojusi Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa norāda, ka iepriekšējos gados ļoti pieaudzis piedāvājums "šādām grupām, kuras vēlas kaut ko īpašu."
Un to varot manīt, piemēram, izstādēs, kur ražotāji rāda savus jaunos pārtikas produktus. "Tad viņi tur sacenšas, cik gara būs saraksta lapa "bez kaut kā". Bez glutēna, bez tā, bez tā, bez tā. Tas saraksts ir ļoti garš," stāsta Gulbe.
Veikalā pie mērču plauktiem vegāne Lita rāda uz majonēzēm – viņa ļoti gaida, kad "Spilva" sāks pārdot savu jauno vegānisko versiju. Tās sastāvā ir rapšu eļļa, ūdens, cukurs, spirta etiķis, sinepes un sāls. Šobrīd šī majonēze veikalos jau ir, ja vien vegāni nav izpirkuši – pirmajā pārdošanas dienā internetā bija arī izpirktu plauktu bildes.
Piemājas veikalos var būt dārgāk, bet attieksme pretimnākošāka
Vegānu kopienā liela nozīme ir arī mazajiem "piemājas veikaliņiem". "Ļoti pretimnākoši," tos raksturo Lita. "Es uzrakstīju viņiem: "Vai jūs varētu, lūdzu, beidzot ieviest sojas pienu?" Ka es gribu aizskriet un paķert. Un pēc nedēļas tas piens tur uzradās!" Tas gan pircējam var izmaksāt dārgāk, jo apgrozījums nav tik liels, bet Lita uzskata, ka tas ir tā vērts: "Tas ir tas, ko es prasīju, tas ir manai ērtībai." Lielajos veikalos šis process ir mēnešiem ilgs.
Tātad piedāvājums ir. Bet pieprasījums, kā analizē pētniece Gulbe, pagaidām nav liels.
"Tādēļ nevar cerēt, ka veikali atvēlēs ļoti garus plauktus, jo tirgotāja uzdevums ir pēc iespējas ātrāk apgrozīt tos plauktus," norādīja Gulbe.
Pieprasījums pēc vegānu pārtikas aug
Šobrīd pārdošanas cipari turpina palielināties un arī pieprasījums aug. Varbūt ne tik strauji kā sākumā, kad produktu bija pavisam maz. Veikalā "Maxima" pieprasījums pēc vegānu produktiem pagājušā gadā bija par 150% lielāks nekā 2017. gadā. Šī gada pirmajā pusē – par 50% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
"Rimi" savukārt atklāja, ka pārdošanas apjoms vegānu produktiem viņu veikalos ir par 20% lielāks nekā iepriekšējā gadā. "Rimi" rēķina, ka apmēram 1% no visiem viņu pircējiem iegādājas vegānu produktus. Tas nav daudz, taču viņi neiet uz veikalu vienu reizi gadā vai vienu reizi mēnesī.
Kā skaidro pētniece Gulbe, ja pārdots tiek, tad jēga no tā ir, jo "tirgotājs jau netirgos produktu, kas viņam nenes peļņu."
"Mūsu [Latvijas patērētāju] ir maz. Kāds miljons ir to, kas iet uz veikalu un pērk. Nav iespējams, ka Latvijā būs vairāki miljoni vegānu," teica pētniece.
Populārākie lielajos veikalos – "cīsiņi" un augu piens
Pēc "Maxima" datiem, šajā tīklā visvairāk pērk "Frankfures cīsiņus", sojas sieru, sojas dzērnienu, kviešu "nagetus" un "humosu" – smērējamu pastu no turku zirņiem. Ja kaut kur rakstīts "humuss", tas ir nepareizi. "Humuss" latviešu valodā nozīmē augsnes trūdvielas.
"Rimi" vislielākais pieprasījums ir pēc augu piena – rīsu piena, mandeļu piena, Indijas riekstu piena, kokosriekstu un sojas piena. Uzņēmuma pārstāve Kristīne Ciemīte skaidro, ka tieši tādēļ viņi secinājuši, ka šo produktu klāsts jāpalielina vēl.
Un tas ir interesanti, jo, kā veikalā rāda vegāne Lita,
augu piens ir viens no vegānu produktiem, kas Latvijā ir diezgan dārgs. Augu piens var būt arī vairāk nekā divas reizes dārgāks nekā govs piens.
"Mēs mēdzam arī mājās uztaisīt - no auzu pārslām, jo auzu pārslas ir lētas," skaidro Lita.
Viņa norāda arī uz sauso sojas pienu, kas arī ir izdevīgs variants – pievieno ūdeni un lieto tāpat kā citu pienu.
Pārsvarā dārgāki ir arī jogurti, bet tas atkarīgs no zīmola un veikala. Vegāniskie sieri ir diezgan dārgi, ja salīdzina ar vidējo govs piena siera cenu. Pētniece Gulbe atgādina, ka šobrīd kopumā cilvēki Latvijā pērk lētākas preces.
"Latvijā lielākā daļa pārtikas tiek izpārdota akciju precēs. Nevis pamatcenā – akciju preces cilvēki pērk," saka Gulbe un spriež –
tie, kuri pērk specializētos vegānu produktus, tomēr ir maksātspējīgāka pircēju daļa. Bet ne "Rimi", ne "Maxima" pārstāves tam īsti nepiekrīt.
Kas ir dārgi vai lēti, tas protams ir relatīvi. Tomēr ir vegānu produkti, kuri pie mums maksā lētāk nekā citur.
"Es neesmu nekur citur, izņemot Baltijas valstīs, [redzējusi], ka tofu būtu tik lēts," brīnās Lita.
Par daudziem vegāniskiem produktiem nezina
Vegāniskus produktus gan var atrast arī citos veikalu plauktos, un ir tādi, par kuriem pat varbūt nezina, ka tie ir "legāli", kā vegāni saka – tos vegāns drīkst ēst.
"Sausās brokastis, mušļi," uzskaita Lita. Arī maize, "Oreo" cepumi. Lita joprojām ēd tās pašas konfektes, kuras pirms četriem gadiem, kad vēl nebija vegāne: "Visādas serenādes, diānas, marmelādes." Maiznīcai "Lāči" ir proteīna cepumi, kas arī ir vegāniski.
Dāvis savukārt iet pēc čipsiem un skaidro – pat ja tur rakstīts "ar skābā krējuma" vai " ar bekona garšu", ne krējuma, ne bekona čipsos parasti nav.
Litas un Dāvja pirkums nedēļai ir ap 45 eiro. Paši gan audzē dārzeņus, salātus.
Neko ekskluzīvu, piemēram, jau pieminēto vegānisko sieru, šobrīd nepērk, taupa naudu. Lielākā daļa no iegādātā ir ārzemju produkti.
Vegānu produktu niša varētu pieaugt
"Lietuvieši mums [vegānisku produktu ražošanā] ir priekšā," secina Lita. Pie mums var nopirkt lietuviešu majonēzi, "čeburekus", arī igauņiem ir savi gaļas alternatīvu veidi, un mūsu mazajos veikalos to var nopirkt par normālu cenu. "Mēs esam vienīgie tādi atpalikušie, kas neizmanto iespēju."
Ja lielie ražotāji pagaidām maz iesaistās, Latvijā esot daudz mazo. Piemēram, var pasūtīt sev svaigu tofu no vjetnamiešu restorāna. Vai svaigu nepasterizētu tempi – Lita to raksturo kā vegānisku versiju pelējuma sieru ārējai kārtiņai. To lielākoties gatavo no sojas pupiņām. Tempi var cept, vārīt vai ēst svaigu. Sens produkts, kam sākotnēji nebija nekāda sakara ar vegānismu.
Kas ar vegānu produktu nišu notiks turpmāk?
Pētniece Gulbe uzskata, ka tā nepazudīs un varētu arī palielināties. Viens iemesls – ienākumi, bet lielākoties tādēļ, ka cilvēki vairāk domā par vidi.
"Mēs gribam būt zaļāki," saka Gulbe.
Un to var redzēt arī visu pircēju groziņos. Lai gan gaļas patēriņš nesamazinās, Latvijā labprāt pērk pie mums jaunos graudaugus – kinoju, bulguru, lēcas. Arī augļu un dārzeņu pārdošanas apjoms pieaudzis. Tas gan, iespējams, saistīts arī ar samazināto PVN, ne tikai ar veselīgu ēšanu.
