Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē šonedēļ Briselē Latvijas pārstāvji uzsvēra, ka, īstenojot atbalsta pasākumus piena nozarei, nedrīkstētu visus vienādot.
Ir jāņem vērā, cik smagi Krievijas embargo ietekmējis katru dalībvalsti. Piemēram, Latvijas piena ražotājiem cenu krišanās pasaules piena tirgos tikai šā gada laikā vien nesusi 44 miljonus eiro zaudējumus.
Visgrūtāk klājies mazo ganāmpulku īpašniekiem – daudzi no viņiem jau pievērsušies citām ražošanas nozarēm.
Vecumnieku novada zemnieks Agris Veide LTV stāsta, ka piena liellopus nācās pārdot.
Pirmais, kas ganībās sagaida LTV komandu, ir 300 kilogramus smagais bullītis Herbis. Viņš nācis lūkot, vai nav atnests kāds kārums. Saimnieks, to zinādams, paņēmis līdzi maizes kukuli. Agrim Veidem tagad palikuši tikai gaļas liellopi.
“Norealizējot šo ganāmpulku, tika dzēsta daļa parādu. Rudenī iet gaļas lopu realizācija – domāju, ka mēs izdzīvosim un turpināsim normāli saimniekot. Bet ar šādām situācijām mūsu lauksaimniekiem ir jārēķinās, un mēs varam pārmest vienam, otram, trešam, ka tādi mums ražošanas apstākļi un nav tādas iespējas, kā gribam, bet jārēķinās ar reālo…” saka Agris Veide.
Veide, būdams Bauskas lauksaimnieku apvienības vadītājs, redz, kā iet vietējiem zemniekiem. Piena cenu kritums zem pašizmaksas daudziem licis meklēt citas iespējas.
“Bauskas apkārtnē diezgan palielas saimniecības ir likvidējušās, arī tādas, kuras fermas uzcēluši pirms pieciem gadiem. Zemgales pusē labi, ka ir graudkopība pamatā, kas dod ik pa 3-4 gadiem labu peļņu,” stāsta Agris Veide.
Potenciāls lauksaimnieciskai ražošanai ir un, mainoties lielo valstu – Indijas, Ķīnas - paradumiem pārtikas izvēlē, pieprasījums pēc lauksaimnieciskās produkcijas tikai pieaugs, tiesa gan, tas varētu notikt ilgākā termiņā.
“Krīze ir no grieķu valodas tulkojumā atbrīvošanās no visa liekā. Un es uzskatu, ka Latvijas zemnieks ir konkurētspējīgs arī ar vecajām Eiropas cenām. Mēs varam saražot lētāk, varam izdzīvot pie šīm cenām. Bet Eiropā vēl būs situācija, kad, krītoties piena cenām, dārgās saimniecības būs spiestas mainīties,” prognozēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.
Latvijā līdz bankrotam vēl nav nonākušas lielās piensaimniecības. Šogad tām pienākas 43 miljoni eiro liels Eiropas Savienības un valsts atbalsts par slaucamām govīm un ciltsdarbu.
Piensaimniekus smagi skāra pagājušajā gadā ieviestās Krievijas sankcijas pret ES un citu valstu, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju, produkciju. Piensaimnieki vairākkārt norādījuši, ka piensaimniecība vairs nav rentabla un iepirkumu cena par litru nesedz pat pašizmaksu. Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro, iepriekš lēsa Zemkopības ministrijā.
Savukārt cūkkopībā vislielākās problēmas sagādāja Āfrikas cūku mēra ienākšana Latvijā, kā arī globālā tirgus tendences, samazinoties cūkgaļas cenai.
