Plānotās izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā sagatavotas ar mērķi novērst situāciju, ka Latvijā turpina masveidā ievest Vācijā un citās lielvalstīs krietni nobrauktus vecus auto ar augstiem CO2 izmešiem, kas ir pretrunā klimata politikas mērķiem.
Jaunais nodoklis būs maksājams vienu reizi, reģistrējot Latvijā no ārvalstīm ievestus auto, kas vecāki par pieciem gadiem un galvenais uzsvars ir tieši uz automašīnām ar dīzeļa dzinēju.
“Dīzeļdzinēja auto ir tāds kā mušu ķeramais, jo cilvēki iegādājas šo lēto piedāvājumu, bet tas ir paredzēts ļoti garām distancēm, piemēram, Vācijā vai Francijā.
Šāds lietots dīzeļauto ir pamatīgi jāatjauno, tāpēc, lai to savestu kārtībā, jāieliek vēl viena šī paša vecā automobiļa cena vai pat vēl lielāka summa,” norādīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Nodokļa summa būs atkarīga no izmešu daudzuma un auto vecuma. 10 un vairāk gadus veciem auto ar dīzeļdzinēju reģistrācijas nodoklis svārstīsies no 296 līdz 728 eiro.
Piemēram, par piecus līdz deviņus gadus vecu vidējās klases auto “Volkswagen Passat” ar benzīna dzinēju nodeva lēsta 45 eiro, bet ar dīzeļa dzinēju 184 eiro. Par desmit un vairāk gadus veca šī paša modeļa auto ar benzīna motoru nodeva būs 184 eiro, bet ar dīzeļa dzinēju – 368 eiro.
Satiksmes ministrija aplēsusi, ka ar jauno nodokli gada laikā iekasēs ap 15 miljoniem eiro, ko paredzēts iekļaut Valsts autoceļu fondā.
Ministriju pārstāvji atzina, ka ir apsvērti varianti mazāku izmešu auto un elektroauto iegādes subsidēšanai, konkrētu lēmumu gan pašlaik nav. Tomēr šādi rīkoties mudināja Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Inese Olafsone.
“Pēc būtības neiebildām pret nodokļu likmes celšanu, bet tikai ar vienu nosacījumu, ka ir nepieciešams ieviest zemu emisiju auto segmentu. Tas izmainītu attieksmi pret šo nodokļu celšanu. Citās valstīs šim segmentam ir zemāki nodokļi. Likumprojekta anotācija ir runa par zemu izmešu mērķu sasniegšanu, tāpēc skaidrs, ka daļa šī nodokļa ienākumu būtu jānovirza zemu izmešu auto kategorijas veicināšanai,” pauda Olafsone.
Arī Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs uzsvēra, ka ar šo nodevu iekasēto naudu vajadzētu izmantot videi draudzīgu auto iegādes veicināšanai.
“Šī nauda netiek novirzīta zaļo mērķu sasniegšanai. Ja reiz mēs grasāmies ņemt šo naudu no piesārņojošāku auto vadītājiem, tad tā ir jānovirza zemu emisiju auto segmenta veicināšanai. Tas netika ieviests un nav ieviests, tātad šajā gadījumā ir tikai pātagas efekts, nav burkāna,” pauda Kulbergs.
Viņaprāt, motivējošs solis būtu 0 eiro ievešanas nodeva zemu emisiju automobiļiem ar CO2 izmešiem līdz 115 gramiem uz kilometru. Tāpat būtu jāņem piemērs no Lietuvas un Igaunijas, kur valsts subsidē elektroauto iegādi.
„Lietuva ir ieviesusi 4000 eiro subsīdiju jauna elektroauto iegādei plus 1000 eiro par vecā auto nodošanu utilizācijai. Tāpat ir paredzēts 2000 eiro atbalsts lietota elektroauto iegādei. Igaunijā savukārt no oktobra ir 5000 eiro jaunu elektroauto iegādei, valdība aktīvi izmanto iespēju,” norādīja Kulbergs.
Apakškomisijas sēdē izskanēja vairāku deputātu viedokļi, ka nodokļu likmju izmaiņas jāsamēro ar iedzīvotāju iespējām, kā arī tomēr jāparedz zemu izmešu auto iegādes veicināšanas programma. Šādas izmaiņas varētu tikt ieviestas, kad likumprojektu līdz ar valsts budžetu skatīs Saeimā.
