Piemiņas lati ar stārķi, sēni vai skudru, visticamāk, būs izplatītākās monētas, ko iedzīvotāji gribēs saglabāt. Daudziem mājās ir sakrātas visas vai gandrīz visas īpašās monētas. Tāpat kāds vēlēsies pataupīt arī banknotes, lai būtu ko mazbērniem parādīt.
Tā notika arī Igaunijā, kur eiro sāka lietot no 2011. gada sākuma. Tādēļ trīs gadus vēlāk joprojām nav apmainītas kronas aptuveni 50 miljonu eiro vērtībā, saka Igaunijas Bankas runasvīrs Viljars Rāsks:
„2011. gada pirmajās dienās, kad Igaunija sāka lietot eiro, skaidrā naudā apgrozībā bija Igaunijas kronas aptuveni 370 miljonu eiro vērtībā. Puse no šīs naudas tika apmainīta paralēlās cirkulācijas laikā. Līdz ar to no apgrozības tika izņemtas kronas aptuveni 190 miljonu eiro vērtībā. Un kopš tā laika summas, kas atgriezās bankā, strauji krita."
Pēc tam, kad Igaunijā eiro lietoja jau gadu, apgrozībā bija palikušas kronas aptuveni 55 miljonu eiro vērtībā. Tas nozīmē, ka visa otrā un trešā eiro lietošanas gada laikā no apgrozības tika izņemts vien pieciem miljoniem eiro līdzvērtīgs Igaunijas kronu apjoms.
Līdzīga situācija ir arī Maltā, kas sāka lietot eiro 2008. gadā. Maltas Centrālās bankas dati liecina, ka lielākā daļa Maltas liru tika samainītas pirmajos četros mēnešos. Šobrīd cirkulācijā ir mazāk nekā 4% no tā liru apjoma, kas bija iedzīvotāju maciņos 2006. gada nogalē.
Savukārt nesamainīto Vācijas marku skaits joprojām ir vērojams miljardos, saka Eiropas Centrālās bankas pārstāvis Nīls Bīnemans:
„No banknotēm, joprojām nav samainīti aptuveni seši miljardi Vācijas marku, kas ir aptuveni trīs miljardi eiro. Tas var izklausīties daudz, bet patiesībā tas ir ļoti neliels skaitlis salīdzinājumā ar to, cik daudz marku bija apgrozībā. Tāpat Vācijas marka bija vienīgā no tā saucamajām vecajām valūtām, kas tika plaši izmantota ārpus Eiropas. Tādēļ nav izslēgts, ka liela daļa neapmainīto banknošu atrodas Balkānos vai vēl tālākos reģionos, no kurienes cilvēki nav varējuši viegli nokļūt Eiropā."
Bīnemans arī norāda, ka pastāv būtiska atšķirība starp monētām un banknotēm. Tā kā vairumam veco valūtu monētas bija diezgan mazvērtīgas, cilvēki par tām biežāk aizmirsa vai apstāja par piemiņu. Savukārt neapmainīto banknošu skaits ir ievērojami mazāks.
Bet, ja runājam par iemesliem, kādēļ nauda ir pataupīta, tad bieži vien tas ir sentiments.
„Pirmā eiro cirkulācijas gada nogalē mēs pasūtījām pētījumu. Un tas parādīja, ka 2011. gada decembrī četriem no pieciem iedzīvotājiem ir palikušas kronas. Un 80% no šiem cilvēkiem saka, ka viņi ir saglabājuši skaidru naudu sev par piemiņu. Turklāt tikai 3% iedzīvotāju saglabāto kronu skaits bija lielāks par summu, kas ir līdzvērtīga 60 eiro. Tas nozīmē, ka summas ir mazas, un nauda tika saglabāta par piemiņu," saka Viljars Rāsks no Igaunijas Bankas.
Līdz ar to no Igaunijas, Maltas un vairāku citu valstu pieredzes var secināt, ka jau šī gada beigās būs aptuveni skaidrs, cik latu tā arī nekad netiks samainīti pret eiro.
