Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kopuzņēmumu "RB Rail" izveidoja, lai vērienīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanu padarītu vienkāršāku, koordinētāku, gan valstīm sadarbojoties, gan esot saziņā ar Eiropas Komisiju (EK). Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitātes. Baiba Rubesa ir valdes priekšsēdētāja. Taču jau ilgāku laiku ir dzirdams par nesaskaņām valdē un sākotnēji Lietuvas un tagad arī Igaunijas neapmierinātību.
Rubesa iepriekš ir izteikusies, ka uzņēmuma vadībā saskaras ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm. Atsevišķi "RB Rail" padomes locekļi lēmumus pieņemot, sēžot uz diviem krēsliem. Viņi vienlaikus esot gan "Rail Baltica" projekta akcionāri, gan ieviesēji un potenciālie piegādātāji un tas atsaucoties, piemēram, iepirkuma procesos.
Lai Rubesu atstādinātu no amata, ir jānobalso vismaz četriem no sešiem padomes locekļiem, taču vismaz vienam loceklim no katras valsts.
Ja balsojumā par neuzticības izteikšanu abi Latvijas pārstāvji būs pret vai atturēsies, neuzticība netiks izteikta.
Blakus nesaskaņām valdē Baltijas valstis nespēj vienoties par paša „Rail Baltica” projekta modeli un struktūru, ko pieprasa EK, lai varētu saņemt ES finansējumu.
Par transportu atbildīgā Eiropas Komisāre Violeta Bulca jau laikus bija brīdinājusi, ka valstīm ir jābūt gatavām ar lēmumu līdz 21.martam - šai trešdienai. Lai arī EK noteiktais laika rāmis ir pārkāpts, taču, visticamāk, Brisele par radikāliem soļiem vēl neizšķirsies, jo Baltijas valstu dzelzceļa savienojums ar pārējo Eiropu ir svarīgs visiem. Latvijas Radio neoficiāli zināms, ka vienošanās galu galā varētu būt 10.aprīlī Igaunijā, Tallinā, kur notiks "Rail Baltic" attīstībai veltīts forums.
Kopējās projekta „Rail Baltica” izmaksas lēš 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, kuru nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu, jo Lietuva tā vēlējās. Lielāko daļu šo izmaksu - vairāk nekā 80% - segs no ES līdzekļiem. Projekts paredz izbūvēt ātrvilciena dzelzceļa līnijas infrastruktūru no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Šī ideja Briselē pastāv jau vairākus gadus un par to kaismīgi iestājās bijušais Eiropas transporta lietu komisārs, igaunis Sīms Kallass.
KONTEKSTS:
1.februārī "RB Rail" akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par neuzticību Rubesai, bet Latvijas akcionāra "Eiropas dzelceļa līnijas" vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās. Par šo balsojumu lems nākamajā "RB Rail" padomes sēdē, kura paredzēta 22.martā. Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm.
Lietuvas puse paziņojusi, ka Rubesas izteikumi par akcionāru savstarpējiem konfliktiem ir pilnīgi nepamatoti un var kaitēt projekta stabilitātei un ilgtspējai.
Tikmēr Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Rubesas publiskajiem izteikumiem, ka notikusi iejaukšanās "RB Rail" darbībā.
