ĪSUMĀ:
- VARAM atbalsta vienreizlietojamo plastmasas trauku aizliegumu;
- Latvija centīsies panākt garāku termiņu 90% PET plastmasas pudeļu savākšanai un pārstrādei;
- Eiropā pieaug vēlme cīnīties ar plastmasas piesārņojumu.
VARAM gan atzina, ka Latvija neatbalsta ierosinājumu līdz 2025. gadam panākt plastmasas PET pudeļu dalītas vākšanas un pārstrādes apjomu 90% apmērā un šajā jautājumā cer uz direktīvas grozījumiem.
Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes direktīvu par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu aizvadītajā nedēļā atbalstīja EP deputāti. Saskaņā ar to paredzēts aizliegt plastmasas šķīvjus, ēdamrīkus, salmiņus, vates kociņu vai balonu kātiņus un ievērojami palielināt plastmasas pudeļu pārstrādes apjomu.
Sagaidāms, ka vienreizlietojamo galda piederumu, šķīvju, salmiņu, maisāmo kociņu un baloniem piestiprināmo kociņu tirdzniecība ES tiks aizliegta no 2021.gada. Aizliegto preču sarakstu EP deputāti papildinājuši ar ļoti vieglas plastmasas maisiņiem, kā arī putu polistrola pārtikas iepakojumiem.
Savukārt attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem, kam aizstājēji no alternatīviem materiāliem šobrīd nav pieejami, dalībvalstīm būs jādomā par to patēriņa samazināšanu par vismaz 25% līdz 2025. gadam. Attiecībā uz atlikušajām preču grupām, kā plastmasas dzērienu pudeles, tiks ieviesti mērķi, saskaņā ar kuriem līdz 2025. gadam dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek savākti un pārstrādāti vismaz 90% plastmasas materiāla.
VARAM informēja, ka Latvija šobrīd ir direktīvas projekta apspriešanas procesā un ir izteikusi bažas par PET pudeļu dalītās vākšanas un pārstrādes apjoma 90% apmērā sasniegšanu 2025. gadā. Atbildīgā nozares ministrija uzskata, ka būtu lietderīgi izvērtēt iespēju noteikt garāku laika posmu minētā mērķa sasniegšanai vai arī zemākus mērķa procentus uz 2025. gadu. Tas nepieciešams tādēļ, ka ir jāizveido papildu jaudas plastmasas pudeļu savākšanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai un pārstrādei.
"Latvija neatbalsta PET pudeļu savākšanas apjoma strauju palielināšanu īsā termiņā. Latvija atbalsta priekšlikumu direktīvas projekta grozījumiem, kas paredz noteikt, ka līdz 2025. gadam dalībvalstīm jānodrošina minēto plastmasas pudeļu dalīta vākšana un pārstrāde 75% apmērā, bet līdz 2030. gadam – 90% apmērā," norādīja ministrijas pārstāve Ieva Upīte.
VARAM pārstāve arī vērsa uzmanību uz to, ka vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti pēc skaita veido aptuveni pusi no visiem Eiropas pludmalēs atrastajiem jūras atkritumiem. "Eiropas uzdevums ir ierobežot un mazināt Eiropā radušos jūras piesārņojumu, un tā ir arī apņēmusies rīkoties šajā jomā pasaules mērogā. Šīs iniciatīvas uzmanības centrā ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti vai izstrādājumi. Direktīvas projekta būtība vērsta uz to, lai ierobežotu šādu atkritumu daudzumu nonākšanu jūrā," akcentēja Upīte.
Lai aizliegums stātos spēkā, EP būs jāvienojas ar dalībvalstīm. Pēc direktīvas pieņemšanas un publicēšanas attiecīgās normas Latvijas likumos un noteikumos būs jāiestrādā divu gadu laikā.
KONTEKSTS:
Direktīvas pamatojumā tiek norādīts, ka plastmasas drazu daudzums okeānos un jūrās pieaug, kaitējot ekosistēmām, bioloģiskajai daudzveidībai un cilvēku veselībai. Kļūstot par atkritumiem, tiek zaudēti vērtīgi materiāli, kurus varētu izmantot ekonomikā. Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka minētie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 70% jūras piesārņojuma. Tāpēc tapusi iecere par vienreizlietojamo plastmasas trauku aizliegumu.
Latvijas Saeima aizvadītajā nedēļā pieņēma grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ierobežot bezmaksas maisiņu izmantošanu tirdzniecībā. Paredzēts, ka no 2019.gada tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem neizsniedz bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus. Grozījumi gan kritizēti kā tādi, kas patiesībā esošajā kārtībā neko nemaina, jo reti kur maisiņi tiek izsniegti bez maksas.
Depozīta sistēma Latvijā ir saskārusies ar sarežģītu ceļu valdības gaiteņos. Pret to iebildumus izteikusi Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Zemkopības ministrija, un likumprojekta izskatīšana Ministru kabinetā šovasar apstājās. Vēlāk grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā kā deputātu iniciatīvu Saeimā iesniedza Nacionālās apvienības politiķi. Ieceri parlaments ir atbalstījis pirmajā lasījumā.
Iepakojumu depozīta sistēmu Latvijā plānots piemērot ūdens, bezalkoholisko dzērienu, alus, kā arī dzērienu ar zemu alkohola saturu PET, stikla un metāla iepakojumam Latvijā. Iecerēts, ka nacionālā līmeņa operatoru veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas, organizējot iepakojuma atpakaļpieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un operatoriem būs noslēgti līgumi ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Tiek rosināts, ka depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību.
