Valūtas fonds šaubās, vai turpināt Grieķijas finanšu glābšanu

Grieķija joprojām gaida nākamo palīdzību no aizdevējiem un vienlaikus arī ziņu par to, vai Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būs gatavs Grieķijas atbalsta programmā iesaistīties arī turpmāk.

Uz Grieķiju pirmdien, 28.novembrī, dodas Eiropas komisārs Pjērs Moskovisī, lai tiktos ar valdības pārstāvjiem, uzklausītu uzņēmēju un organizāciju vēlmes. Viņš ir norādījis, ka Grieķija ir tuvu aizdevuma saņemšanai, taču ziņas par to pretrunīgas

Grieķija, kura jau sešus garus gadus ir spiesta paļauties uz starptautisko aizdevēju atbalstu, atkal ir nokļuvusi sarežģītā situācijā.

Patlaban dažādās domās par to, kā tālāk palīdzēt zemei un kas Grieķijā šajā laikā uzlabojies un kas ne, ir tās aizdevēji – Eiropas Savienības (ES) un SVF.

Jau nākamnedēļ, 5. decembrī, kopā nāks eirozonas dalībvalstis, kurām šī gada pēdējā sanāksmē ir jāvienojas par tālāko palīdzību Grieķijai, un arī SVF ir apsolījis līdz tam izlemt, kāda būs tā tālākā līdzdalība Grieķijas glābšanā.

Grieķijai aizvadītajā gadā ir apsolīti 86 miljardi eiro, kas SVF atteikuma gadījumā paliktu uz Eiropas valstu pleciem.

Īpaši nobažījušās ir Nīderlande un Vācija, bet arī citām eirozonas valstīm ir svarīgi zināt, ka šis lielais atbalsts nepaliks tikai viņu problēma, ņemot vērā, ka vairākās valstīs, ieskaitot Vāciju, nākamgad ir gaidāmas vēlēšanas. SVF iepriekš ir izteicies, ka apstiprinās savu līdzdalību vienīgi tad, kad būs pārliecināts, ka Grieķija izpilda visas prasības.Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers sazinājies ar Grieķijas premjeru Aleksi Cipru.

„Ir labi zināms, cik lielas pūles EK prezidents pieliek, lai noturētu Grieķiju eirozonā," uzsver EK pārstāvis Margaritis Shins. "Par to nav šaubu, lai gan pēdējās dienās mēs esam dzirdējuši arī citus viedokļus. Abi līderi pārrunāja arī to, kāds progress patlaban ir Grieķijā un tālāko aizdevuma programmu. Patlaban mēs izvērtējam nākamās aizdevuma daļas procesu, un visas šīs lietas bija svarīgi apspriest un izrunāt," teica Shins.

Grieķijas varas iestādes un tie, kuri iesaistīti sarunās ar aizdevējiem, bažījas par virkni vēl citu pavērsienu, ko var nest nākamais gads.

Jau janvārī ASV prezidenta amatā stāsies Donalds Tramps, par kura nodomiem arī Grieķijā ir bažas tādēļ, ka politiķis jau iepriekš ir izteicies, ka samazinās ASV kā aizdevējas lomu un tas arī attieksies uz SVF.

Martā gaidāmas arī vēlēšanas Nīderlandē, kur, iespējams, mainoties valdībai, savu līdzšinējo posteni varētu zaudēt Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms, kurš līdz šim ir vadījis eirogrupu un ir svarīga figūra ES sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu.

Ja no palīdzības atsakās SVF, arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura nākamgad gatavojas atkārtoti piedalīties vēlēšanās, būs grūtāk pārliecināt pašmāju politiķus piekrist turpināt atbalstīt Grieķiju.

Ir izskanējis, ja eirozonas valstis un SVF nepanāks kopīgu redzējumu par atbalstu Grieķijai un arī nākamo aizdevuma daļu valstij vēl nav gatavi izsniegt, vēlāk decembrī vai janvārī varētu notikt vēl viena ārkārtas tikšanās.

Jau ziņots, ka oktobrī Eirozonas valstis un Grieķija vienojās, ka tās budžetā nonāks papildus 2,8 miljardi eiro, kas lielākoties nepieciešami citu parādu procentu dzēšanai.

Grieķija jau vairākus gadus atrodas smagā ekonomiskā stāvoklī. Vēl oktobrī bezdarba līmenis tajā bija lēsts 23% apmērā. Tomēr 2014. gadā Grieķijas un ES attiecības tiktāl pasliktinājās, ka bija runas par iespējamu Grieķijas izstāšanos vai izslēgšanu no Eirozonas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti