EM norādīja, ka patlaban uz Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu energoefektivitātes veicināšanai var pretendēt tikai ēkas, kurās ir trīs vai vairāk dzīvokļu, turpretī dzīvojamās ēkas ar mazāku dzīvokļu skaitu vai individuālās dzīvojamās ēkas ir bez atbalsta saņemšanas iespējām.
Lai nodrošinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošu privātmāju sektorā, EM sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") un Finanšu nozaru asociāciju ir izstrādājusi atbalsta programmu šim ēku sektoram.
"Privātmāju īpašniekiem nav izpratnes un informācijas par ekonomiski pamatotiem energoefektivitātes pasākumiem un tie netiek veikti, īpašnieki nav pietiekami informēti par papildu investīciju finansēšanas iespējām un no banku puses nav īpašniekus interesējošs piedāvājums, tiem nav pietiekama līdzfinansējuma jaunu aizdevumu saņemšanai, kā arī atsevišķās Latvijas teritorijās privātmājām nav pietiekamas nodrošinājuma vērtības," problēmas ieskicēja EM.
Privātmāju siltināšanas programmai paredzēts izmantot valsts energoefektivitātes fonda finansējumu.
Plānots, ka šogad aptuveni 50 privātmāju siltināšanai varētu tikt novirzīti 59 250 eiro, bet 2021.gadā aptuveni 250 ēku siltināšanai - 296 250 eiro.
Minētie noteikumi patlaban ir saskaņošanas procesā un tie stāsies spēkā pēc Ministru kabineta lēmuma.
KONTEKSTS:
Darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam konceptuāli atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu energoefektivitātes projektiem novirzīt papildu 75 miljonus eiro.
Kopumā līdz šim energoefektivitātes veicināšanās programmā bija pieejami līdzekļi grantu veidā 136,7 miljonu eiro apmērā. Kopumā uz finansējumu pieteikti 885 projekti par kopējo summu 205 miljoni eiro.
Lai mazinātu līdzekļu iztrūkumu programmā, EM aicināja energoefektivitātes programmai papildus novirzīt 75 miljonus eiro, no kuriem 35 miljoni tiktu novirzīti augstas gatavības projektiem, kas 2019. gadā jau tikuši iesniegti par programmas īstenošanu atbildīgajā iestādē "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"".
Savukārt 40 miljoni eiro tiktu novirzīti jauniem projektu pieteikumiem 2020. gadā, tādējādi novēršot arī 2022. gadā prognozēto būvdarbu pārrāvumu.
