Panorāma

Ugunsdzēsējiem – smaga avārija

Panorāma

Panorāma

Valsts uzņēmumus vēlas pārvaldīt centralizēti

Valsts uzņēmumu pārvaldību vēlas nodot vienās rokās

Top apjomīga reforma, kuras mērķis ir mainīt veidu, kā valsts pārvalda sev piederošos uzņēmumus, tajā skaitā “Latvenergo” un “Latvijas dzelzceļu”. Plāns paredz akcionāru pienākumus turpmāk uzticēt vienam kapitāldaļu turētājam, kas būs Pārresoru koordinācijas centra pakļautībā. 

ĪSUMĀ:

  • Grib valsts uzņēmumu pārvaldību uzticēt vienam kapitāldaļu turētājam.
  • Pārvaldošais uzņēmums būs Pārresoru koordinācijas centra pakļautībā. 
  • Kariņam patīk reforma, jo tad nav iespēja uzņēmumus politiski ietekmēt.
  • Finanšu ministrijā bažījas, ka reformā tiek sākts ar lielajiem valsts uzņēmumiem.
  • Satiksmes ministrija arī par reformu nav pārliecināta.
  • Pārvaldības eksperts arī saredz trūkumus.
  • Pagaidām nav zināms, kad ziņojums nokļūs uz valdības galda.

Pašlaik valsts uzņēmumu akcijas pārvalda ministrijas un īpašnieku pienākumus pārsvarā pilda valsts sekretāri. Līdz ar to ministru amatos nokļuvušie politiķi var censties uzņēmumus ietekmēt.

Pēdējais piemērs – iepriekšējā ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša konflikts ar tā brīža ekonomikas ministru Ralfu Nemiro ("KPV LV"). Vismaz pēc Eglīša teiktā, strīda pamatā bija “Latvenergo” padome, kuras jauno sastāvu ministrs nav ļāvis apstiprināt. Rezultātā Eglītis amatu zaudēja un “Latvenergo” joprojām strādā pagaidu padome.

Lai politisko ietekmi mazinātu, Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības deklarācijā ir punkts, ka valsts uzņēmumu pārvaldību vajadzētu centralizēt.

Reformas variantus jau izstrādājis Pārresoru koordinācijas centrs. Tas iesaka deviņu valsts uzņēmumu kapitāldaļas, tajā skaitā “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš” un “Latvijas Valsts meži”, nodot jaunam uzņēmumam, kas ministriju vietā pildītu akcionāra pienākumus, piemēram, ieceltu padomes un noteiktu finanšu mērķus. Jaunā uzņēmuma kapitāldaļu turētājs un uzraugs būtu Pārresoru koordinācijas centrs, kurš ir tiešā Ministru prezidenta pakļautībā.

"Pārresoru koordinācijas centra ierosinājums, manuprāt, ir atbalstāms. Tas piedāvā vienu modeli, kur mēs varētu pilnībā depolitizēt uzņēmumu pārvaldību un uzskatīt viņus par valsts aktīviem, no kuriem mums kā sabiedrībai ir jāsaprot, kā dabūt vislielāko vērtību," sacīja Kariņš.

Lai gan politiķi reformas virzienu atbalsta, sākušies iestāžu strīdi par detaļām. Piemēram, Finanšu ministrija iebilst, ka tās īpašumā esošais uzņēmums  “Augstsprieguma tīkls” nedrīkst būt “zem viena jumta” ar “Latvenergo”, jo Eiropas direktīva noteic, ka elektrības tirgotājam no pārvades operatora jābūt nodalītam. Neesot arī skaidrs, cik reforma izmaksās un vai pirmais solis nav par platu.

"Vai eksperimentēšana ir jāveic sākotnēji ar stratēģiski nozīmīgajiem uzņēmumiem? Droši vien ir argumenti par un pret, ar kurām kapitālsabiedrībām sākt. Vienlaikus riski ar lielajām kapitālsabiedrībām noteikti ir lielāki," sacīja Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš.

Savi iebildumi ir arī Satiksmes ministrijai. Tai nav skaidrs, kāda tieši loma uzņēmumu pārvaldībā paliks ministrijām. Piemēram, vai par zemes atsavināšanu dzelzceļa joslai lems jaunais “Latvijas dzelzceļa” kapitāldaļu turētājs vai tomēr ministrija, un vai jaunajam kapitāldaļu turētājam būs vajadzīgā pieredze un kapacitāte, lai šādus un citus jautājumus izvērtētu.

Pienākumu sadalījumu starp ministrijām un jauno akciju turētāju par neskaidru sauc arī pārvaldības eksperts, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs. Viņš uzsver, ka to svarīgi izskaidrot gan tāpēc, lai visas puses zinātu, kas tām jādara, gan arī, lai uzņēmumus nevarētu politiski ietekmēt.

"Ja šie visi elementi netiek nodefinēti normatīvajos aktos, Kapitāldaļu pārvaldības likumā, mēs nevaram sagaidīt, ka notiks kāds brīnums un politiskā vara neizmantotu iespēju “palīdzēt” centralizētajam pārvaldniekam labāk saprast, kādi lēmumi būtu jāpieņem," norādīja Grafs.

"Diezgan daudz iebildumu ir pret esošās sistēmas mainīšanu. To mēs saprotam, jo arī 2015. gadā, kad jau tika veiktas izmaiņas un sperti būtiski soļi kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, bija ļoti daudz iebildumu, ļoti garas politiskās diskusijas," komentēja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.

Reformas autori uzsver, ka tikai sāk iebildumu apkopošanu. Pagaidām nav zināms, kad ziņojums nokļūs uz valdības galda. Galvenais priekšnoteikums, lai reforma neapstātos, būšot politiķu griba.

KONTEKSTS:

Iecere par valsts kapitāla daļas pārvaldības reformu, paredzot ieviest centralizētu uzņēmumu pārvaldību bija politiķu darbakārtībā jau 2012. gadā, kā arī vēlāk – 2015. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti