Rīgas pašvaldības mēģinājums iesaistīties ūdens ražošanas biznesā vai Viļņas pašvaldības darbība taksometru un avio biznesā nav unikāla parādība arī Eiropas Savienības mērogā, jo ar pašvaldību vēlmi iesaistīties biznesā sastopas daudzas valstis.
Pēc daudzu ekspertu domām, lai uzlabotu konkurenci, būtu jāvērtē arī bieži izmantotā pašvaldību atruna par nepieciešamību ar uzņēmējdarbību kalpot sabiedrības labumam, jo, kā liecina Nīderlandes konkurences uzraudzības institūcijas vadītājas Anitas Vegteras teiktais, pētījumi liecina, ka šāda atruna tiek izmantota ļoti intensīvi un nepamatoti.
“Pētījums liecina, ka kopumā pašvaldības cenšas pielāgoties likumam, tomēr pašvaldību ietekmi uz konkurenci ir izdevies ierobežot tikai daļēji. Galvenais iemesls tam ir fakts, ka daudzas pašvaldības izmanto atrunu par sabiedrisko labumu, ko it kā nodrošina to veidotie uzņēmumi, faktiski apejot Nīderlandes konkurences likumdošanu. Šī atruna par sabiedrisko labumu tiek izmantota ļoti intensīvi, un aptuveni 90 procenti pašvaldību ir paudušas gatavību iesaistītais kaut kādā komercdarbībā, kas ir saistītas ar šīm sabiedriskajām interesēm. Īpatnēji, bet līdz šim iebildumu no privātā sektora ir bijis ļoti maz,” stāstīja Vegtera.
No ekspertiem arī izskan brīdinājumi par to, ka ilgtermiņā pārāk intensīva valsts un pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā var apdraudēt pašas ekonomikas konkurētspēju, jo ir grūti ierobežot visas konkurences priekšrocības, kuras valstis vai pašvaldības mēdz piešķirt sev piederošajiem uzņēmumiem.
Ņujorkas Juridiskās universitātes pētniece Eleonora M. Foksa skaidroja, ka valsts vai pašvaldība, kuras mākslīgi padara sev piederošos uzņēmumus par nacionālajiem līderiem, nodrošinot tiem labvēlīgākus nosacījumus, lētākus kredītus, subsīdijas, lētus maksājumus un citas priekšrocības, faktiski bieži vien šos uzņēmumus padara neefektīvus.
“Šie valstu balstītie nacionālie līderi negodīgi spēj izkonkurēt arī daudz efektīvākus uzņēmumus. Tā ir kļuvusi par lielu problēmu Ķīnā – arī pati Ķīnas valdība ir atzinusi, ka daudzi no valsts uzņēmumiem, pateicoties valsts atbalstam, ir kļuvuši ļoti neefektīvi. Tāpēc Ķīna faktiski jau ir zaudējusi, salīdzinot ar situāciju, ja šie uzņēmumi būtu strādājuši tirgus apstākļos,” norādīja Foksa.
Vairāku Eiropas Savienības valstu atbildīgās institūcijas ir sākušas diskusijas arī par iespēju piemērot naudas sodus pašvaldībām vai valsts institūcijām, kuras nepamatoti iesaistās uzņēmējdarbībā.
