Valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem aizliedz kropļot konkurenci

Saeima noteica valstij, pašvaldībām un to uzņēmumiem pienākumu nodrošināt godīgu konkurenci un paplašināja Konkurences padomes pilnvaras.

ĪSUMĀ:

  • Likumā nosaka – arī valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem jāievēro godīgās konkurences principi.
  • Konkurences padome varēs pārkāpējiem uzlikt pienākumu izbeigt negodīgu praksi.
  • Ja pārkāpumus nenovērsīs, KP varēs uzlikt sodu – līdz 3% no apgrozījuma.
  • LTRK atzinīgi vērtē grozījumus: Valstij ir jānodrošina vide, nevis pašai jānodarbojas ar biznesu.  
  • Korporatīvās pārvaldības eksperts: Ar šo lēmumu ir izpildīta OECD rekomendācija.

Saeima ceturtdien, 28. martā, trešajā galīgajā lasījumā ar 76 balsīm par un 5 balsīm pret akceptēja grozījumus Konkurences likumā, nosakot, ka  likums attiecas ne tikai uz jebkuru tirgus dalībnieku un dalībnieku apvienību, bet arī uz tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī uz kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme.

Grozījumos noteikts, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā nodrošina brīvu un godīgu konkurenci.

Valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem aizliedz kropļot konkurenciMadara Fridrihsone

    Komentējot likuma grozījumu būtību, deputāts Daniels Pavļuts no „Attīstībai”/Par!” sacīja, ka “likumā ir skaidri ierakstīts, ka turpmāk arī valsts un pašvaldību dibinātiem uzņēmumiem ir jāievēro tādas pašas godīgas konkurences prasības kā visiem citiem uzņēmumiem Latvijā”.

    Konkurences padome jau gadiem sūdzējusies, ka pašvaldības dažādos veidos rada priekšrocības vietvarām piederošajām kapitālsabiedrībām, tādējādi izstumjot no tirgus privātos uzņēmumus.

    “Tās ir, piemēram, pašvaldību muižas un pilis, kuras nosaka nepamatoti zemas cenas un spiež ārā no tirgus privātuzņēmējus, kuri ir ieguldījuši savu personīgo naudu. To piemēru ir bezgalīgi daudz. Tam ir pielikts punkts. [..] Tas nekādā veidā neliedz valstij un pašvaldībām pamatoti nodarboties ar uzņēmējdarbību, kur tas ir stratēģiski, kur ir tirgus kļūda. Bet, ja to dara, tas ir jādara pēc godīgas konkurences principiem,” uzsvēra Pavļuts.

    “Attīstībai/Par!” frakcijas priekšsēdētājs Pavļuts neizslēdz iespēju, ka Konkurences padomei vajadzēs piešķirt papildu līdzekļus jauno pienākumu pildīšanai. Tomēr šogad naudas tam nav.

    Valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem turpmāk aizliegs ar savu darbību “kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci”, diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus, radīt priekšrocības saviem uzņēmumiem. Tāpat aizliegs darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai kas apgrūtinās potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū.

    Konkurences padome turpmāk varēs izmeklēt iespējamos konkurences pārkāpumus arī pārvaldes un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu darbībā. 

    Ja padome konstatēs neatbilstības un pārrunu rezultātā neizdosies nodrošināt likuma prasību ievērošanu, varēs noteikt naudas sodu un uzlikt tiesisko pienākumu izbeigt pārkāpumu.  

    Konkurences padome varēs piemērot kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, naudas sodu līdz 3% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro.

    Valdībai būs jāizdod noteikumi par naudas soda noteikšanas kārtību, aprēķināto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā.  

    Grozījumi “dod tiesības Konkurences padomei izmeklēt šos gadījumus, nevis tikai rakstīt vēstulītes, bet izmeklēt. Izmeklēt un, ja ir pierādīta vaina, sodīt. Tāpat kā privātus uzņēmumus, piemēram, lielus tirgotājus, kam ir dominējošs stāvoklis tirgū, par šāda stāvokļa izmantošanu var sodīt ar sodu līdz vairākiem procentiem no apgrozījuma.

    Tagad šādas prasības par sodiem apmērā līdz 3% no apgrozījuma var attiecināt arī uz valsts un pašvaldību komercsabiedrībām,” uzsvēra Pavļuts.

    Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”), kurš pats grozījumus atbalstīja, vēl pirms galīgā balsojuma pauda šaubas par Konkurences padomes darba līdzšinējiem rezultātiem.

    „Pirms pieņemt lēmumus par to, ka kāda iestāde paplašina pilnvaras un veic ekspansiju uz citām jomām, tai vajadzētu demonstrēt nopietnu un labu darbu pie savu pienākumu pildīšanas. Diemžēl tā tas nav,” paziņoja Dombrovskis.

    Pieņemtos Konkurences likuma grozījumus jau atzinīgi novērtējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tā uzsvēra, ka valstij ir jānodrošina vide, kurā uzņēmumiem augt un attīstīties, nevis pašai jānodarbojas ar biznesu.  

    Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs  paziņojumā medijiem norādīja, ka šis Saeimas atbalstītais regulējums ir saskaņā ar citu valstu labo praksi, tas ļauj ievērot gan OECD korporatīvās pārvaldības principus, gan konkurences neitralitātes principu, nesašaurinot pašvaldību tiesības iesaistīties komercdarbībā, bet nodrošinot pienākumu ievērot godīgu konkurenci. Ar šo lēmumu ir izpildīta OECD rekomendācija piešķirt Konkurences padomei pilnvaras vērsties pret konkurenci ierobežojošām pašvaldību darbībām.

    KONTEKSTS:

    Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama ceturtdien no rīta atzina, ka šo likuma grozījumu pieņemšanas būs vēsturisks notikums. Par šiem likuma grozījumiem runāts septiņus gadus un pie tiem tiek strādāts vismaz četrus gadus.

    Ābrama skaidroja, ka pašvaldības, izmantojot savu administratīvo resursu, pamatīgi var sabojāt uzņēmējdarbības vidi, un tas kopumā ļoti negatīvi ietekmē visu Latvijas ekonomiku.

    KP vadītāja sacīja: ja padome secinās, ka likums tiek pārkāpts un konkurence tiek kropļota, vispirms tiks veikts pārrunu process. Tajā KP mēģinās pārliecināt, ka attiecīgās darbības nav pieļaujamas.

    Konkurences padome saņem aizvien vairāk sūdzību no uzņēmumiem, ka pašvaldības kropļo konkurenci. Taču līdz šim izpētot, ka pašvaldībā konkurences neitralitātes princips ignorēts, Konkurences padomei nebija pilnvaru rīkoties, tikai rekomendēt.

    Jau iepriekšējās Saeimas laikā Konkurences padome padome vairākkārt pauda, ka vēlas, lai likumā tai būtu paredzētas iespējas vērsties pret publiskām personām, kas ar saviem lēmumiem un darbībām rada priekšrocības kādam uzņēmumam un deformē tirgu. Taču šo ieceri nobremzēja pašvaldības.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti