Valsts prezidents otrdien tikās ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) un tajā ietilpstošās Latvijas Alus darītāju savienības pārstāvjiem, lai pārrunātu alkoholisko dzērienu aprites regulējumu un Valsts prezidenta ierosinājumu atteikties no alkohola tirdzniecības plastmasas pudelēs.
Vējonis atzinīgi novērtējis ražotāju apņemšanos atteikties no alkohola tirdzniecības lielu tilpumu plastmasas pudelēs, kas noteikta Saeimas pieņemtajos grozījumos Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
Vienlaikus prezidents uzsvēris, ka vispārējs aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus plastmasas iepakojumā ne tikai samazinātu alkohola pieejamību un patēriņu, uzlabotu kopējo sabiedrības veselību, bet arī veicinātu tīrākas un nepiesārņotākas vides saglabāšanu un attīstību nākotnē.
Alkoholisko dzērienu ražotāji informējuši, ka nozare šo Valsts prezidenta ierosinājumu konceptuāli atbalsta un būtu gatava atteikties no polietilēna tereftalāta (PET) iepakojuma alkoholisko dzērienu apritē, neveicot jaunas investīcijas PET izmantošanā.
Sarunas laikā gan Vējonis, gan ražotāji bijuši vienisprātis, ka pārejai uz videi draudzīgāku iepakojumu jānotiek pakāpeniski, lai nozare varētu laicīgi pārorientēt ražošanu un veikt nepieciešamās investīcijas, norāda Valsts prezidenta kancelejā.
Latvija alus ražotāji paziņojumā medijiem apliecina, ka ir gatavi pakāpeniski atteikties no PET iepakojuma, investējot videi draudzīgāku materiālu izmantošanā.
Alus industrija ir apņēmusies pēc divu litru PET iepakojuma aizlieguma neinvestēt viena litra PET iepakojuma attīstībā, bet gan stikla iepakojumā, tādējādi dabiskā veidā samazinot arī PET iepakojuma īpatsvaru tirgū.
Vienlaikus nozares pārstāvji norāda, ka šai pārejai ir jānotiek pakāpeniski, lai izvairītos no nesamērīgām izmaksām, kas var būtiski ietekmēt vietējo ražotāju konkurētspēju, kā arī netiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.
Alus ražotāji kā pirmo soli ceļā uz atteikšanos no PET iepakojuma piedāvā ieviest divu litru PET iepakojuma aizliegumu 2-4 gadu laikā.
"Ja alus industrijai tiks uzspiests veikt pārmaiņas jau līdz 2018. gada 1. septembrim, mēs ļoti nopietni apsvērsim iespēju tiesāties ar valsti, jo tiek būtiski pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.
Alus industrija jau šobrīd saprot, ka tai būs jācieš zaudējumi šāda lēmuma dēļ, taču ir svarīgi panākt, lai tie būtu pēc iespējas mazāki, vienojoties par saprātīgu pārējas periodu," norāda LPUF vadītāja Ināra Šure.
LPUF aprēķini rāda, ka kopējais zaudējumu apmērs, ko cietīs alus nozare pirmajā gadā, būs aptuveni 3,3 miljoni eiro, bet papildu nepieciešamās investīcijas videi draudzīgākā iepakojumā (stikla) aplēstas deviņu miljonu eiro apmērā.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents maija otrajā pusē izteica aicinājumu vērtēt iespēju atteikties no plastmasas iepakojuma izmantošanas alkoholisko dzērienu ražošanā un apritē. Šādu aicinājumu prezidents izteica tad, kad nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pieņemtos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
Šie likuma grozījumi paredz to, ka no 2020.gada septembra Latvijas veikalos vairs nevarēs tirgot stipru alu plastmasas pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par puslitru, bet alu, kas nav stiprāks par 5,8%, nevarēs pārdot pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par vienu litru.
Tiesa, atsevišķi Saeimas deputāti uzskatīja, ka šāds alus "divlitreņu" aizliegums būtu jāparedz ātrāk un lūdza Valsts prezidentu grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā nodot otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidents to arī izdarīja, aicinot vērtēt, vai alkohola tirdzniecības ierobežojumu spēkā stāšanās atlikšana uz trim gadiem ir pamatota.
Prezidents iepriekš rosināja, ka likuma grozījumi, kas paredz alus "divlitreņu" aizliegumu, varētu stāties spēkā jau 2018. gada 1. septembrī.