Publiskā sektora atlīdzības lietas jau gadiem ir kritizējusi Valsts kontrole, norādot uz būtiskām problēmām. Piemēram, ka valsts pārvaldē strādājošo algas nav pienācīgi saistītas ar darba efektivitāti, ka darba samaksa būtiski atšķiras atkarībā no tā, cik turīga ir ministrija vai attiecīgā iestāde, ka mākslīgi tiek noteiktas normatīvos atļautas piemaksas, prēmijas un citi labumi, daudzviet pat dubultojot strādājošo ieņēmumus.
Jauno likumprojektu «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums» ir izstrādājusi Valsts kanceleja. Gandrīz simt lappušu anotācijā ir teikts, ka valsts pārvaldes atalgojuma sistēmas reformas mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba snieguma efektivitāti un kvalitāti.
Ar likuma grozījumiem plānots mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu jeb piemaksām un prēmijām.
Likumprojekts paredz mēnešalgu noteikt pēc trim līmeņiem – vadoties no attiecīgās amata grupas minimālās, vidējās un maksimālās mēnešalgas un piemērojot koeficientus pret bāzes algu jeb valstī vidējo algu, kas šajā gadā ir nepilni tūkstoš eiro.
Ar jauno regulējumu paredzēts, ka labāk atalgotie valsts pārvaldē būs Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētājs, un šo amatpersonu algas tuvosies 7000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Valsts augstākās amatpersonas arī sagaida būtisks algu kāpums, kam būs vajadzīga papildu nauda budžetā, kamēr pārējai valsts pārvaldei algu reformas jāīsteno ar esošajiem budžetiem. Dokumentos gan minēts, ka algas palielināmas pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Valsts kontrole jau norādījusi, ka par labi padarītu darbu ir jābūt adekvātai samaksai, bet tad arī jābūt noteiktiem sasniedzamajiem darba rezultātiem.