2016. gada beigās valsts parāda kopapjoms pārsniegs 10 miljardus eiro un sasniegs 40% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Savukārt, sākot no 2017. gada, valsts parāda apmērs pret kopproduktu atkal samazināsies, liecina Valsts kases prognozes. Galvenais iemesls, kādēļ nākamgad plānots audzēt valsts parāda apjomu, ir nepieciešamība uzkrāt līdzekļus parādsaistību dzēšanai nākamā gada februārī, norāda Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka:
„Kāpēc tieši 2016.gadā parāds pieaug? Galvenais faktors ir mūsu plānotās aizņemšanās aktivitātes ārējos tirgos, kuras savukārt ir saistītas galvenokārt ar to, ka 2017.gada februārī ir jādzēš apjomīgas ASV dolāros izlaisto obligāciju saistības. Februārī dzēšanas termiņš ir vienam miljardam dolāru.”
Līdzekļi būs nepieciešami ne tikai iepriekšējos gados ņemto aizņēmumu atmaksāšanai, bet arīdzan valsts budžeta deficīta segšanai.
„Paralēli mums ir jānodrošina finansējums arī pārējām pozīcijām, tai skaitā valsts budžeta finansēšanai, arī valsts budžeta aizdevumu izsniegšanai, kas paredzēta likumā, kā arī likviditātes nodrošināšanai Valsts kases kontos, lai varētu ieiet budžeta izpildes ciklā un izlīdzināt maksājumu plūsmu. Līdz ar to kopējais aizņemšanās apjoms varētu pārsniegt pat miljardu eiro,” skaidro Jalovecka.
Pērnā gada sākumā valsts jau atmaksāja 1,2 miljardus eiro lielu aizdevumu Eiropas Komisijai, kas šos līdzekļus Latvijas valstij bija aizdevusi starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros. Nākamā gada sākumā atmaksājamais aizdevums, kura apmērs sasniedz aptuveni 830 miljonus eiro, ir salīdzinoši dārgs, tādēļ Jalovecka ir pārliecināta, ka pašreizējā situācija finanšu tirgos nākotnē ļaus samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas:
„Pēdējā gada laikā esam arī veikuši darījumus valsts parāda izmaksu optimizācijai, respektīvi, nesen decembrī tika atpirktas ASV dolāros emitētas 650 miljonu dolāru obligācijas un aizstātas ar jaunām eiroobligācijām, no jauna emitētām, tādā veidā samazinot procentu likmes jaunām saistībām, un līdz ar to arī parāda apkalpošanas izmaksas tuvāko piecu sešu gadu laikā tiek samazinātas. Bet šis pieaugums 2017.gadā atkal izpaudīsies samazinājumā, jo šis pieaugums ir uz laiku. Uz gada beigām mēs to nofiksēsim, bet, 2017.gada februārī nodzēšot, parāds atkal samazināsies.
Ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas īstenoto valsts parādzīmju atpirkšanas programmu, kurā aktīvi iesaistījusies arī Latvijas Banka, patlaban aizņemšanās izmaksas starptautiskajos finanšu tirgos ir ļoti zemas. Tomēr, kā atzīst Jalovecka, atrast piemērotus brīžus, kad aizņemties ievērojamas summas, kļūst arvien sarežģītāk.
Neraugoties uz to, ka pērn notikušās valsts vērstpapīru izsoles apliecinājušas, ka iekšējā tirgū ir liels pieprasījums pēc valsts vērtspapīriem, ārējā parāda atmaksai nepieciešamos līdzekļus Valsts kase galvenokārt plāno aizņemties ārējos tirgos:
„Iekšējā tirgu, piemēram, nav iespējams vienā laidienā paņemt uzreiz etalonemisijas apjomu 500 miljoni eiro kā minimums, kā tas ir ārējos tirgos. Nākamajos gados katru gadu mums būs jādzēš diezgan apjomīgas tieši ārējā parāda saistības, un pareizākais veids pārfinansēšanai ir ārējā parāda uzņemšanās.”
Tādējādi ārējā un iekšējā parāda attiecības, visticamāk, krasi nemainīsies un iekšējais parāds nepārsniegs 20% no valsts parāda kopapjoma.
