Krievijas noteiktais Latvijas zivju konservu importa aizliegums ir spēkā jau teju pusgadu. Lai gan valdība pēc tā noteikšanas nekavējās ar atbalsta pasākumu ieviešanu, kā atzīst paši uzņēmēji, šobrīd ne visi no tiem ir darboties spējīgi.
Ar šo problēmu saskāries Ventspils zivju konservu kombināts. Uzņēmuma eksporta galvenais tirgus bija Krievija. Vēl pirms eksporta aizlieguma noteikšanas rūkošais Krievijas rubļa kurss un kaimiņvalsts ekonomiskās nedienas lika sarukt gan pārdošanas apjomiem, gan peļņai. Aizlieguma ieviešana pēkšņi likusi meklēt jaunus tirgus. Tāpēc sezonu uzņēmums sāks tikai ar trešdaļu jaudas. Lai izvairītos no problēmām maksājumos par apgrozāmo līdzekļu izmantošanu, kompānija vērsās pie bankas, lūdzot piešķirt kredītbrīvdienas, riskus nodrošinot ar valsts galvojumu.
„Mēs prasījām, lai mums atliktu pamatsummas maksājumus un procentu maksājumus. Uz šo vēstuli mēs dabūjām atbildi, ka nē, jo viņi skatās pēc noteikumiem - pēdējos finanšu datus, kas nebija spoži. Iespējams, tāpēc viņi nevarēja pieņemt pozitīvu lēmumu,” stāsta Ventspils zivju konservu kombināta valdes priekšsēdētājs Ingus Klindžāns
Tieši valsts galvojumu piešķiršana grūtībās nonākušajiem ražotājiem, ko īstenotu finanšu institūcija “Altum”, bija viens no tiem pasākumiem, ar ko valdība vasarā izvēlējās glābt nozari. Tomēr steigā sagatavotajos risinājumos nu atklājušās problēmas, saka kombināta akcionārs Andris Bite:
„Viss atdūrās pret papīriem. Lai saņemtu atbalstu, uzņēmumam ir jāatbilst statusam, ka viņam nav nekādu problēmu. Tas īsti nav jēga. Ja mums nebūtu problēmu, tad mēs neietu prasīt palīdzību. Tīri praktiski uzņēmumi pēc bilances nespēj kvalificēties tiem rādītājiem, ko prasa „Altum”.”
“Altum” pārstāvji gan uzsver – viņi kredītgarantijas izsniedz, stingtri vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem, kuri stingri nosaka, kādos gadījumos palīdzība sniedzama un kādos nē.
„Līdz šim mēs šajā kredītresursā esam saņēmuši tikai vienu pieteikumu, kas ir noraidīts. Nevar izdarīt secinājumus, vai tā ir nozares specifika, konkrētā sektora vai uzņēmuma. Līdz ar to esam atvērti uzklausīt priekšlikumus no nozares, lai palīdzētu,” apgalvo “Altum” Kredītu garantiju departamenta vadītājs Māris Vasiļijevs.
To, ka problēmas varētu būt, pieļauj arī Zemkopības ministrija, solot tās risināt.
„Mēs plānojam tikties ar nozari un, saprotot, kas ir spēlētāji, kuru ietekmē kaut kas nedarbojas – runāsim. No nozares puses jāsaprot problēmas, kas ir radušās, lai Krievijas skartajam uzņēmumam varētu palīdzēt. Tā doma ir, ka vajadzētu atrast mehānismus,” cerīgi izsakās ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Tikšanās starp zivju pārstrādātājiem un Zemkopības ministriju, kurā tiks meklēti risinājumi, lai grūtībās nonākušie uzņēmumi nepaliktu bez naudas, plānota jau nākamnedēļ.
