«Valsts nekustamo īpašumu» apgrozījums pērn audzis par 2,5%; peļņa – 5,95 miljoni eiro

Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) apgrozījums 2019. gadā bija 40,25 miljoni eiro, kas par 2,5% jeb 0,98 miljoniem eiro pārsniedz iepriekšējā gada apgrozījumu, liecina VNĪ nerevidētie 2019. gada finanšu rezultāti.

2019. gadā VNĪ izmaksu pozīcijas kopumā atbilst 2019. gada budžetā plānotajam, atsevišķās pozīcijās veidojot ietaupījumu līdz 16%. 2019. gada peļņa sasniedza 5,95 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2018. gadā VNĪ peļņa bija 8,47 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar nopelnīto 2017. gadā, bija par 5,6% mazāk, liecina LETA arhīvā pieejamā informācija.

VNĪ 2019. gadā sasniegusi finanšu mērķus plānotajā apjomā. EBITDA (peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) rādītājs – 16,81 miljoni eiro – pārsniedz mērķi (15,08 miljoni eiro), norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2019. gadā pārdoti 109 valstij nederīgi nekustamie īpašumi – tas ir par 26 objektiem vairāk nekā pirms gada, gūstot par 0,7 miljoniem eiro lielākus ieņēmumus nekā 2018. gadā. 

Iegūtos līdzekļus novirzīs valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā. Lielākie VNĪ Rīgā pārdotie objekti ir Indriķa ielā 8B (679 000 eiro) un Čiekurkalna 7. šķērslīnijā 7, 7A (643 000 eiro), kā arī objekts Rojas ielā 8/10 un Poruka prospektā 12, Jūrmalā (949 250 eiro). Tāpat pērn veiksmīgi pārdota bijusī "Čekas" māja Pils ielā 7, Cēsīs (195 600 eiro).

2019. gadā VNĪ pabeidza būvdarbus septiņos nozīmīgos valsts īpašumos par kopējo summu 33,3 miljoni eiro. Vērienīgākais no tiem ir Muzeju krātuve Pulka ielā 8, Rīgā. Darbi pabeigti arī citos sabiedriski nozīmīgos valsts īpašumos – prokuratūru centralizācijas laikā divām prokuratūras iestādēm izveidota moderna mājvieta Kalnciema ielā 14, Rīgā, atjaunotas Valsts probācijas dienesta telpas Lomonosova ielā 9, Rīgā, kurā darbu vienuviet uzsāka struktūrvienības, kas pirms tam strādāja dažādās adresēs.

Tāpat 2019. gadā pabeigta Kultūras ministrijas mājvietas – ēku kompleksa atjaunošana K. Valdemāra ielā 11A, Rīgā, atjaunota fasāde "Valsts akadēmiskā kora Latvija" mājvietai Zirgu ielā 8 (Kaļķu ielā 11), Rīgā, un veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi robežšķērsošanas vietās "Silene" un "Pāternieki". Darbs pie Latvijas un Baltkrievijas robežu infrastruktūras attīstības turpināsies arī 2020. gadā. 

Uzņēmums šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektu apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām.

2020. gadā paredzēts ekspluatācijā nodot 20 projektus, tostarp vairākas nacionālas nozīmes būves. Lielākās no tām – Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla "Vēstures taktīla" izveide Strēlnieku laukumā, Rīgā, kā arī Centralizētās prokuratūras ēkas 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām pārbūve Aspazijas bulvārī 7, Rīgā.

Viens no lielākajiem VNĪ uzdevumiem šobrīd ir valsts īpašumu portfeļa ilgtspējīga pārvaldība, paturot tikai valsts funkciju veikšanai nepieciešamos īpašumus un neuzturot ilgtermiņā tādus, kas valsts pārvaldei nerod pielietojumu un kuru uzturēšana ir dārga. Uzņēmums šobrīd nodrošina apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām, skaidroja VNĪ.

VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti