Uzņēmuma jaunais valdes sastāvs izvēlēts, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī. Uzņēmuma valdi vadīs Ronalds Neimanis.
Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA "Fontes Executive Search".
Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.
Bičevskis norāda, ka konkursā saņemti un izvērtēti vairāk nekā 500 pretendentu pieteikumi. Uz vakanto VNĪ valdes priekšsēdētāja vietu saņemti 135 pieteikumi,
uz VNĪ valdes locekļa vietu attīstības projektu jautājumos saņemti - 164 pretendentu pieteikumi, administratīvajos jautājumos - 93 pieteikumi, bet uz VNĪ valdes locekļa vietu Klientu apkalpošanas jautājumos - 127 pretendentu pieteikumi.
Neimanis no 2013.gada ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infrastruktūras departamenta direktors, kura pakļautībā ir RSU Būvniecības projektu, Saimnieciskās, Tehniskā un transporta, kā arī Iepirkumu nodaļas. Tāpat Neimanis no 2015.gada marta ieņem SIA „Vides investīciju fonda” valdes locekļa amatu. Neimanim ir Rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā iegūts maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.
Gruškevica, kura VNĪ valdē atbildēs par attīstības projektu jautājumiem, no 2013. līdz 2016.gadam Latvijas Universitātē (LU) ieņēma Rektora vietnieces amatu infrastruktūras attīstības jautājumos. Tāpat Gruškevica bijusi LU Infrastruktūras departamenta direktore, projekta vadītāja u.c. Gruškevica ir doktora grāda pretendente vadībzinātnē LU, kā arī profesionālā augstākā jurista izglītība.
Janvāre, kura VNĪ valdē atbildēs par administratīvajiem jautājumiem, no 2010.gada jūnija līdz šim brīdim ir bijusi SIA "Lattelecom" Iepirkumu nodaļas vadītāja. Janvārei ir vairāk nekā 10 gadu pieredze nekustamā īpašuma pārvaldībā un iepirkumu vadībā. Janvāre ir ieguvusi Maģistra grādu Sabiedrības vadībā LU Ekonomikas un vadības fakultātē.
Vārna, kurš VNĪ valdē atbildēs par Klientu apkalpošanas jautājumiem, no 2011. gada ir "SEB bankas" nekustamā īpašuma un telpu apsaimniekošanas vadītājs Latvijā un Baltijā. Vārna Rīgas Tehniskajā universitāte Inženierekonomikas un vadības fakultātē ieguvis profesionālo augstāko izglītību ekonomikā, kā arī profesionālo augstāko izglītību uzņēmējdarbībā un vadīšanā.
VNĪ valde sastāv no valdes priekšsēdētāja un četriem valdes locekļiem, kas tiek ievēlēti uz pieciem gadiem.
Uzņēmumā norāda, ka jaunajai VNĪ valdei būs jānodrošina uzņēmuma pārvaldības maiņa, lai sekmīgi izstrādātu un īstenotu uzņēmuma attīstības stratēģiju 2018.-2022.gadam.
VNĪ uzdevums ir pārvaldīt un attīstīt valsts nekustamos īpašumus.
Jau ziņots, ka iepriekšējais VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols šā gada martā iesniedza atlūgumu. Finanšu ministrijā toreiz informēja, ka Tols pēc abpusējas vienošanās lūdzis viņu ar šā gada 20.martu atbrīvot no amata pienākumiem. Pats Tols savas aiziešanas iemeslus atteicās komentēt.
Tad VNĪ padome pieņēma lēmumu izsludināt publisku atlases konkursu uz VNĪ valdes priekšsēdētāja, kā arī trīs valdes locekļu amatiem. Diviem valdes locekļiem – Andrejam Milzarājam un Madarai Melnmatei-Savickai – šā gada aprīlī un augustā beidzās pilnvaru termiņi. Savukārt Ermane, kura nesen iecelta šajā amatā, turpinās strādāt līdz savu pienākumu termiņa beigām.
Tāpat vēstīts par iepriekš lauztajiem dimiem līgumiem par sabiedriski nozīmīgu ēku – Rakstniecības un mūzikas muzeja un „Tabakas fabrikas” – pārbūvi. Būvnieki norādījīja uz sistēmiskām problēmām būvniecības iepirkumos, savukārt pasūtītāji uzņēmējiem pārmeta cenu dempingu.Turklāt tiesas liedza slēgt jaunus līgumus par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas pabeigšanu, tāpēc bijis liels risks pazaudēt Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta naudu 4,2 miljonu eiro apmērā.
Termiņu kavēšanās un neveiksmīga sadarbība ar būvniekiem bijusi arī citos objektos.
