Valsts nākamā gada tēriņi plānoti 10,8 miljardi eiro, deficīts – 3,9% no IKP

ĪSUMĀ:

• Kopbudžeta ieņēmumi plānoti 9,579 miljardi, izdevumi – 10,759 miljardi eiro.
• Budžeta ieņēmumi paredzēti par 328 miljoniem eiro mazāki nekā šogad.
• Savukārt budžeta izdevumi plānoti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā šogad.
• Valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardi eiro jeb 3,9% no IKP.
• Budžets izstrādāts, pieņemot, ka ekonomika nākamgad pieaugs par 5,1%.
• Vislielākais papildu finansējums 2021. gada budžetā – veselības nozarei.
• Valdība vienojas ar pašvaldībām par IIN ieņēmumu proporcijas maiņu.
• Pašvaldības nākamgad varēs aizņemties vairāk – 268 miljonus eiro. 
• Līdztekus budžetam virzīs arī vairākas nodokļu izmaiņas.
• Likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam" vēl jāskata Saeimā.

Salīdzinot ar 2020. gada plānu, valsts budžetā 2021. gadam paredzēts ieņēmumu samazinājums 328 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 744,1 miljona eiro apmērā, teikts likumprojekta anotācijā. Izdevumi ir palielināti, bet ienākumi samazināti, lai nodrošinātu ekonomikas sildīšanu Covid-19 krīzes laikā, atzina Finanšu ministrijas pārstāvji un premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

"Mēs esam atraduši līdzsvaru par šaurākām interesēm, bet esam vienojušies par budžetu, kas tiešām būs labs valstij kopumā, stiprinot gan konkurētspēju, gan taisnīgumu, gan arī sociālo atbildību," sacīja Kariņš. Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunās Vienotība") jau trešdien iesniegs to Saeimā. To gan pavadīs radošo personu protests pret ieceri likvidēt autoratlīdzības speciālo nodokļu režīmu, kas būšot netaisnīgi un nolikšot māksliniekus sliktākā situācijā kā jebkuru uzņēmēju, liekot maksāt ienākuma nodokli no apgrozījuma. Sevišķi smagi tas skaršot personas ar neregulāriem ienākumiem.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) paskaidroja, ka šīs izmaiņas diktēja šogad novērotie trūkumi radošo personu atbalstam ārkārtējā situācijā:

"Covid-19 process pasteidzināja mūs pamanīt šīs sistēmas nepilnības, bija skaidrs, ka tā jālabo, padarot sistēmu vienkāršu, sociāli nodrošinošu. Mēs esam panākuši, ka procentuālais dalījums no nodokļa 80% aiziet tieši sociālajai apdrošināšanai. Mēs neesam apmierināti, ka neesam pasargājuši tos kultūras darbiniekus, kuru ieņēmumi ir neregulāri un mazi, un ir skaidrs, ka mums vēl jāveido kompensējošs mehānisms." Izmaiņas radošo personu sociālajā politikā plānotas no nākamā gada 1. jūlija, un līdz tam sarunas par šo tematu vēl turpināsies, iesaistot radošo personu organizācijas.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2021. gadā prognozēti 6,682 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi plānoti 7,84 miljardu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2020. gada plānu, ir 602 miljoni eiro jeb 8,3%.

Izdevumu palielinājums 505,3 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

Savukārt Eiropas  Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 96,7 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,151 miljarda eiro un 3,173 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2020. gadu,  nākamgad valsts speciālā budžeta izdevumi pieaugs par 195,6 miljoniem eiro jeb 6,6%.

Valsts 2021. gada budžets izstrādāts, pieņemot, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad pieaugs par 5,1%. Savukārt 2022. gadā un 2023. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme plānota 3,1% apmērā. Šogad IKP samazinājums plānots 7% apmērā.

Par valsts budžetu atbildīgā Finanšu ministrija (FM) atzīmē, ka budžeta plāna projekts ietver ar Covid-19 krīzi saistītos lēmumus un atbalsta pasākumus, kas attiecināmi uz 2021. gadu, kā arī pieņemtos lēmumus par 2021. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, īstenojot valdības prioritātes.

Attiecīgi 2021. gadam vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 39,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognoze 43,2% apmērā no IKP.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no IKP.

2022. gadā valsts budžeta deficīts plānots 2,8% no IKP, bet 2023. gadā – 1,7% no IKP, valdības sēdē klāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Vispārējās valdības parāds, kas 2020. gadā pieauga par 10,4 procenta punktiem un sasniedza 47,3% no IKP, turpmākajos gados samazināsies un sasniegs 44,8% no IKP 2023. gadā, lēš FM.

FM informē arī, ka gada vidējā inflācija 2020. gadā prognozēta 0,2% un 2021. gadā 1,2% līmenī, nākamajos divos gados patēriņa cenu pieaugumam atjaunojoties 2% līmenī.

Sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugs līdz 10,5%. Savukārt 2021. un 2022. gadā, ekonomikas izaugsmei atjaunojoties, nodarbināto skaits nedaudz palielināsies, līdz 2023. gadam stabilizējoties 883 000 līmenī, bet bezdarba līmenis 2021. gadā pazemināsies līdz 9,8%.

Jaunajiem prioritārajiem pasākumiem nākamgad plānoti vairāk nekā 300 miljoni eiro:

• 2021. gada valsts budžetā vislielāko papildu līdzekļu piešķiršanu valdība ir paredzējusi veselības nozarei – papildus 183 miljonus eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai.
• Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā. Tam paredzēts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022. gadā, kā arī turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai paredzēts 7,2 miljonu eiro finansējums gan 2021. gadā, gan turpmākajos gados.
• Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljoni eiro. Tas ietver minimālo pensiju un Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
• Neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem nepieciešami 19,4 miljoni eiro, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 8,3 miljoni eiro.

Līdztekus likumprojektam "Par valsts budžetu 2021. gadam" tiek virzītas vairākas nodokļu politikas izmaiņas:

• Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanos, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi samazinās no 35,09% līdz 34,09%. Par 0,5% samazinās darba devēja likmi un par 0,5% darba ņēmēja likmi.
• No 1200 uz 1800 eiro mēnesī paaugstinās ienākumu slieksni, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu.
• No 2021. gada pieaugs minimālā mēneša darba alga no 430 eiro līdz 500 eiro.
• Lai uzlabotu iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu, ieviest minimālo VSAOI.
• Pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas. Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%.
• No nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 80% un IIN 20%.
• IIN progresīvās likmes augstākā likme šobrīd ir 31,4%. To plānots samazināt līdz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%.

• No 2021. gada 1. janvāra paaugstinās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī tiks veiktas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos.

• Saglabās Covid-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu PVN pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem.

• No 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabās PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem.

FM norāda, ka valdība spējusi vienoties ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību vadītājiem par modeli, kā krīzes laikā nodrošināt finansējumu pašvaldībām. Ir rasta iespēja 2021. gadam noteikt pašvaldību kopējo aizņēmumu limita palielinājumu – 268 miljoni eiro, kas ir par 150 miljoniem vairāk, nekā tas bija sākotnēji prognozēts.

Turpmāk valsts budžetā no IIN ieņēmumiem tiks ieskaitīti 25% līdzšinējo 20% vietā, bet pašvaldību budžetos – 75% līdzšinējo 80% vietā.

Taču, zinot, ka šis nodoklis ir galvenais pašvaldību ieņēmums un finanšu resurss, ir piedāvāts arī 2021. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā. Šī valdības apņemšanās nodrošina pašvaldībām budžeta ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti, skaidroja FM.

Plānots turpināt aizņēmumu izsniegšanu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības investīciju projektiem, kas dod iespējas mazināt pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs. Ministru kabinets ir atbalstījis piedāvājumu pašvaldībām, ka nākamgad tās varēs aizņemties izglītības iestāžu investīciju projektiem, kā arī līdz 400 000 eiro pašvaldībai svarīgākajai prioritātei. Reizē pašvaldībām samazināta pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļa no 25% uz 10% izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu investīciju projektiem.

Likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam" vēl jāskata Saeimā. 

 Saeimā paredz asas diskusijas

Trešdien, 14. oktobrī, valdības pārstāvji budžetu iesniegs Saeimai. Pie parlamenta zibakciju rīkos kultūras nozares pārstāvji, kas iebilst pret nodokļa pieaugumu autoratlīdzībām.

“Piemēram, rakstnieks, kurš uzraksta grāmatu un saņem autoratlīdzību, no nākamā gada 1. jūlija zaudēs vairākus simtus eiro. [..] Tagad viņi [Finanšu ministrija] saka, ka uz šī autoratlīdzību rēķina tiek optimizēti nodokļi. Tad sit tur pa pirkstiem un neļauj optimizēt nodokļus! Skaidri nosaki, kas ir autors un kas var saņemt autoratlīdzības,” pauda Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka “tā problēma ir tāda, ka tie 5%, kuriem patiešām pienākas un kuri ir autori, cieš no tiem 95%, kuriem nepienākas un kuri slēpjas aiz šiem autoriem”.  

Viņš prognozē, ka par autoratlīdzību režīmu Saeimā būs asas diskusijas un deputāti varētu valdības lēmumus koriģēt. Viņš arī pieļauj, ka Saeima izšķirsies par straujāku akcīzes nodokļa kāpumu cigaretēm.

Arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Gatis Eglītis norādīja, ka Saeimā lielākās diskusijas būs par nodokļu režīmiem un akcīzes nodokļu celšanu. JKP uzskata, ka budžetā vēl jāpalielina ieņēmumi, lai vairāk naudas piešķirtu onkoloģisko medikamentu iegādei.

“Mēs meklēsim vēl iespējas, ko mēs varam uz otro lasījumu dabūt gan no akcīzes nodokļiem, gan no nodevām. Es domāju, ka tie varētu būt vismaz 5 miljoni eiro, es tā redzu,” sacīja Eglītis.

Saeima gala lasījumā budžetu varētu apstiprināt novembra beigās.