Irklis skaidroja, ka lauksaimniekiem ieņēmumu kritums pandēmijas laikā tika kompensēts ar uzviju, proti, vairāk, nekā bija faktiskais ieņēmumu samazinājums. Turklāt šī atbalsta saņēmējiem neprasīja individuāli pierādīt to, ka viņi cietuši Covid-19 krīzē.
Valsts kontrole sniegusi ieteikumu turpmāk daudz rūpīgāk vērtēt to, kā izsniegt atbalstu, lai šādi lēmumi netiktu atkārtoti.
Vienlaikus Valsts kontroles vadītājs atzina, ka šo atbalstu atprasīt regresa kārtībā būtu ļoti grūti, jo tas lielā mērā ir politisks lēmums, kur novirzīt atbalstu. “Un labticīgiem lauksaimniekiem, kuri to ir saņēmuši, varētu būt diezgan sarežģīti,” viņš piebilda.
Citās nozarēs gan atsevišķiem saņēmējiem tika atprasīti nepamatoti saņemtie līdzekļiem, tostarp dīkstāves pabalstos izmaksātais. Irklis skaidroja – atbalstam, kura saņemšanai bija skaidri kritēriji, bija iespējams atprasīt atpakaļ līdzekļus, kas iegūti, piemēram, norādot nepatiesu informāciju.
“Šeit [lauksaimniecības nozarē] viens no trūkumiem bija, ka kritēriju īpaši nebija.
Faktiski viens kritērijs – vai tev ir gotiņa vai cūciņa, un par to pienācās atbalsts. Līdz ar to kritēriji formāli ir izpildīti, atbalsts izmaksāts likumīgi. Un no juridiskā viedokļa nav pamata atprasīt,” skaidroja Irklis.
