Valstij kopumā pieder ap 650 kapitālsabiedrību, kurās nodarbināta teju desmitā daļa no visiem strādājošajiem un kuru peļņa sasniedz 64% no visas Latvijas tautsaimniecības peļņas.
Taču, uzlabojot kapitālsabiedrību pārvaldību, šī kapitāla atdeve varētu būt vēl lielāka, uzskata Valsts kontrole. Iepazīstinot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātus ar Valsts kontroles secinājumiem, to pārstāvošais Valērijs Stūris uzsvēra, ka problēmas konstatētas vairākās jomās.
„Mēs konstatējām, ka sabiedrībai nav bijis iespējas pārliecināties par valsts kapitāla atdevi, ka sabiedrībai nav ticamas informācijas par finanšu izlietojumu un, it īpaši, pakalpojumu izmaksu aprēķiniem, kā arī sabiedrībai būtiski lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī,” sacīja Stūris.
Valsts kontroles kritiku izpelnījusies arī vēl arvien piekoptā dividenžu politika, proti, tas, ka valstij piederošo uzņēmumu dividendes tiek izmantotas „budžeta lāpīšanai”.
Šim secinājumam piekrīt arī Ekonomikas ministrija.
„Dividenžu politikā Valsts kontroles redzējums ir pareizs, bet drīzāk ir jāvēršas pie Finanšu ministrijas, kā mēs to labāk varētu īstenot,” sacīja ministrijas administrācijas vadītāja Ieva Jaunzeme.
Šajā jomā gan drīzi uzlabojumi, visticamāk, nav gaidāmi. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, komentējot pārmetumus par „budžeta lāpīšanu”, teica:
„Jums varētu piekrist par to, ka tas ir salāpīt budžetu, bet, ziniet, labāk būt ar salāpītām biksēm nekā ar kailu sēžamvietu.”
Tikmēr Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvis Andris Grafs norāda, ka problēmas vērojamas arī citās jomās, piemēram, ministrijas netiek galā ar uzdevumiem, kas tām jāveic saskaņā ar publisko personu kapitāldaļu pārvaldības reformu.
„Jāsaka, ka joprojām ir vairāk nekā desmit kapitālsabiedrības, par kurām valdība vēl arvien nav pieņēmusi lēmumu par to stratēģiskajiem mērķiem, par šo pamatojumu, kāpēc šai līdzdalībai vajadzētu būt, lai gan 1. oktobris, kas bija termiņš, jau ir pagājis,” sacīja Grafs.
Valsts kontrole secinājusi, ka ministrijas, kam uzticēta valstij piederošo kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāja loma, mēdz iejaukties jautājumos, kas saistīti ar šo uzņēmumu operatīvo darbību, bet salīdzinoši reti pievēršas stratēģiskajai vadībai un reti izmanto iespēju saņemt neatkarīgu vērtējumu.
