Valsts kontrole: Zaudēti 10 gadi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai

Vērienīgi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekti, kuros bija plānots ieguldīt vismaz 534 miljonus eiro, tai skaitā 454 miljonus eiro Kohēzijas fonda finansējuma, iecerētajā laikā un apjomā neīstenosies. Valsts kontrole pēc revīzijas atzīst, ka to izraisījušas nepilnības dzelzceļa nozares attīstības plānošanā un iesaistīto pušu aktīvas rīcības trūkums, paziņojumā medijiem informēja Valsts kontrole (VK).

ĪSUMĀ:

  • VK: Dzelzceļa projekti par 534 miljoniem eiro iecerētajā laikā un apjomā neīstenosies.
  • Revidenti: SM nav rīkojusies tā, kā tas pienāktos atbildīgam politikas plānotājam.
  • LDz jau atteicies no elektrifikācijas; plānos ir tikai viens no četriem modernizācijas projektiem.
  • VK: plānotā dzelzceļa nozares attīstība lielākoties ir palikusi tikai uz papīra.
  • Ja neuzlabosies investīciju projektu sagatavošana, var nepagūt īstenot arī pārskatītos plānus.
  • Krūmiņa: Sapņot mēs protam, bet ar rezultātu sasniegšanu ir bijušas problēmas.
  • VK: Projekti mētāti starp institūcijām, mēnešiem nav pieņemti nozīmīgi lēmumi.
  • SM nav vērtējusi dzelzceļa infrastruktūras maksas konkurētspēju.
  • SM nav definējusi, kā atslogot autoceļus no kravu pārvadājumiem.
  • Maksa par dzelzceļa infrastruktūru pārskatīta tikai pērn pēc ES prasības.
  • VK: LDz kļūdaini plānoja kravu pārvadājumu kāpumu.  
  • SM atzinīgi vērtē revidentu ieteikumus.

Valsts kontrole: Zaudēti 10 gadi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībaiEdgars Kupčs
    Satiksmes ministrija (SM) nav rīkojusies tā, kā tas pienāktos atbildīgam politikas plānotājam, lai savlaicīgi stiprinātu infrastruktūras konkurētspēju un palīdzētu sagatavoties pārmaiņām nozarē, secināja revidenti.

    Ministrijai jau vairākus gadus bija skaidrs, ka Latvijā vērojama lejupejoša tendence kravu pārvadājumu apjomos pa dzelzceļu, ko arī nākotnē ietekmēs kravu pārvadātāju valstu ostu attīstības plāni. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, kravu pārvadājumu apjoms samazinājās par 15,8% un sasniedza vien 41,5 miljonus tonnu, kas bija zemākais pa dzelzceļu pārvadātais kravu apjoms kopš 2002. gada.

    Ministrijas rīcība bijusi ļoti aptuvena, revidenti neguva pārliecību, ka valsts mēģina risināt kritiskākās vai nozīmīgākās problēmas, tāpat nav labi pārvaldīta projektu plānošana pašā “Latvijas Dzelzceļā”. Kaimiņvalsts Lietuva mūs jau četrus gadus apsteidz, veiksmīgāk pārvadātājiem piedāvājot savus sliežu ceļus.

    Sapņot mēs protam, bet ar rezultātu sasniegšanu - problēmas

    No finansiāli apjomīgākā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta, kura sagatavošana un saskaņošana prasīja piecus gadus, “Latvijas dzelzceļš” (LDz) aktuālās finanšu situācijas dēļ jau atteicies.

    Saskaņā ar noslēgto finansēšanas līgumu šī projekta izmaksām bija jāiekļaujas 440 miljonos eiro. Projekts paredzēja  elektrificēt līnijas Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga.

    Situācija 2020. gada maijā liecina, ka plānos palicis tikai viens no sākotnēji iecerētajiem un uzsāktajiem četriem dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektiem.

    Dzelzceļa infrastruktūra. Attēls ilustratīvs.

    Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava–Mangaļi–Ziemeļblāzma modernizācijas laikā uzlabots posms, tai skaitā palielināta kapacitāte, ikdienas satiksmes organizēšanas darba efektivitāte un satiksmes drošība, kā arī tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks.

    Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne: Par dzelzceļa infrastruktūruEdgars Kupčs
      Lai uzlabotu dzelzceļa infrastruktūras konkurētspēju, pasažieru ērtības un dzelzceļa darbības atbilstību vides prasībām, no 2014. līdz 2020. gadam dzelzceļa nozarei bija paredzēts apmēram divas reizes lielāks finansējums, nekā tas bija pieejams iepriekšējā Eiropas Savienības fondu periodā.

      Diemžēl plānotā dzelzceļa nozares attīstība lielākoties ir palikusi tikai uz papīra, un, ja nozarē neuzlabosies investīciju projektu sagatavošana un ieviešana, atlikušajā struktūrfondu periodā var nepagūt īstenot arī pārskatītos plānus dzelzceļa attīstībai, brīdina revidenti.

      “Neskatoties uz Latvijas ģeogrāfisko novietojumu un vēsturiskajām tradīcijām tranzīta un kravu pārvadājumu jomā, Latvija jau vismaz pāris desmitgades zaudē savas pozīcijas. Revīzijās konstatētais ļauj nojaust, ka ģeopolitiskā situācija, kuru nereti vaino atbildīgās amatpersonas, nav vienīgais iemesls,” atzina valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

      “Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā konsekventas un mērķtiecīgas rīcības trūcis gan Satiksmes ministrijas darbībās, gan pašā VAS “Latvijas dzelzceļš”. Protams, neveiksmīgie infrastruktūras modernizācijas projekti ir tikai viens posms kopējā tranzīta jomas konkurētspējā un dzelzceļa infrastruktūras attīstībā pasažieru pārvadājumiem, tomēr tie uzskatāmi demonstrē darba stilu. Tranzīta un loģistikas jomas ir bijušas visu pēdējo 30 gadu valdību darba kārtībā. Ir redzams, ka sapņot mēs protam, bet ar rezultātu sasniegšanu ir bijušas problēmas,” norādīja Elita Krūmiņa.

      Nepilnības dzelzceļa infrastruktūras attīstībā un konkurētspējas veicināšanā

      Valsts kontrole identificēja vāju kapacitāti lielu, svarīgu un finansiāli ietilpīgu dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā.

      Revīzijā iekļautie projekti ir mētāti starp institūcijām, piedzīvojuši vairākkārtējas termiņu un realizācijas nosacījumu izmaiņas, mēnešiem ilgi nav tikuši pieņemti projektu virzībai nozīmīgi lēmumi.

      Satiksmes ministrija arī nav vērtējusi Latvijā izvēlētās maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu konkurētspēju, tās ietekmi uz dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumu apjomiem vai ietekmi uz transporta nozares politikas mērķu sasniegšanu un arī valsts budžetu, lai gan nozares eksperti to atzīst par vienu no svarīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras ekonomiskiem aspektiem, norādīja Valsts kontrole.

      Satiksmes ministrija nav definējusi pasākumus un stimulus, kas varētu veicināt autoceļu atslogošanu no kravu pārvadājumiem, novirzot tos uz dzelzceļu.

      Dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars kopējā kravu pārvadājumu apjomā ar katru gadu sarūk, un attiecīgi palielinās pa autoceļiem pārvadāto kravu apjoms.

      2014. gadā kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu faktiski veidoja 48% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, bet 2018. gadā tas veidoja vairs tikai 39%.

      Lai gan Satiksmes ministrija uzskata, ka viens no pasākumiem, kas varētu veicināt autoceļu atslogošanu no kravu pārvadājumiem, ir pārskatīt maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, tomēr tas tika izdarīts tikai 2019. gada jūlijā, izpildot Eiropas Savienības prasības, nevis pēc pašu vērtējuma.

      Satiksmes ministrijai ir nozīmīga loma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeļa darbībā un uzraudzībā. Mainoties publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modelim, ar 2019. gada jūliju bija jānodrošina līdzsvars starp VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūras nodrošināšanas izdevumiem un ieņēmumiem. Vienlaikus jāievēro pamatprincips - lai VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvaram būtu minimāli nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, maksimāli izmantojot biznesa vides radītās iespējas.

      Patiesībā finanšu līdzsvara mehānismu VAS “Latvijas dzelzceļš” neizprotamā kārtā bija plānojusi, rēķinoties ar gluži pretēju situācijas attīstību – ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies, drīzāk palielināsies, LDz strādās ar peļņu un tiks pieņemti lēmumi par dividenžu izmantošanu sabiedrības vajadzībām.

      Valsts kontrole jau revīzijas laikā saredzēja būtiskus riskus tik optimistiskam attīstības scenārijam, uzskatot, ka valsts budžeta iesaiste LDz finanšu līdzsvaram varētu būt nepieciešama jau tuvākajā nākotnē, kā arī tas varētu ietekmēt VAS “Latvijas dzelzceļš” spēju finansēt projektus.

      Šī brīža situācija, ko pastiprina arī vīrusa pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, liecina ka Valsts kontroles bažas bija pamatotas, jo vērienīgās ieceres izplēnējušas un tālākie lēmumi par VAS “Latvijas dzelzceļš” nākotnes attīstību ir tikai un vienīgi politiskas izšķiršanās ziņā.

      SM atzinīgi vērtē revidentu ieteikumus

       Satiksmes ministrija un VAS “Latvijas dzelzceļš” jau aprīlī sniedza viedokli par Valsts kontroles veikto revīziju, atzinīgi novērtējot ieteikumus politikas plānošanas dokumentu izstrādes un projektu plānošanas, vadības un īstenošanas pilnveidošanai, informēja ministrija.

      Tomēr Satiksmes ministrija revidentu kritikai piekrīt tikai daļēji. Proti, ieteikumus ņems vērā, bet uzskata, ka līdz šim ar dzelzceļa nākotnes lietām strādāts tik, cik varēts.

      Nesen ir apstiprināta VAS “Latvijas dzelzceļš” jaunā valde pilnā sastāvā, no kuras tiek sagaidīts atbildīgs un rezultatīvs darbs, veidojot jaunu uzņēmuma darbības modeli, norādīja SM.

      Ņemot vērā pēdējā gada laikā notikušās pārmaiņas tranzīta nozarē, jo īpaši - kravu apgrozījuma kritumu, Satiksmes ministrija uzskata, ka ir nepieciešams pārstrukturēt “Latvijas dzelzceļa” darbību, to samērojot ar reālistiskām nākotnes prognozēm.

      Turpmāka nozares attīstības un Eiropas savienības (ES) fondu projektu plānošanas, īstenošanas un uzraudzības procesu uzlabošana nacionālā līmenī ir svarīga, lai būtiski samazinātu ES projektu uzsākšanas un plānošanas posmu ilgumu, kā arī samazinātu risku, ka lieli un apjomīgi projekti netiek īstenoti plānotajos termiņos.

      “Latvijas dzelzceļš” pašlaik turpina īstenot plašu aktivitāšu spektru, lai būtiski palielinātu uzņēmuma efektivitāti, pārskatītu un optimizētu uzņēmuma organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, kā arī atbilstoši tiem samazinātu darbinieku skaitu. Tiek izstrādāts jauns “Latvijas dzelzceļa” koncerna biznesa modelis, un šā gada vasarā tiks sākta tā ieviešana.

      Vienlaikus ar “Latvijas dzelzceļa” koncerna darbības reorganizāciju un efektivitātes veicināšanu būtiska uzmanība tiek pievērsta mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācijai, piesaistot kravu pārvadājumus jaunos tirgos un izstrādājot jaunus pakalpojumus.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti