Valsts kontrole: Vietvaru aizņēmumiem Valsts kasē neprasa pamatojumu infrastruktūras objektu lietderībai

Pašvaldībām, lai saņemtu atļauju aizņemties Valsts kasē iecerētajiem infrastruktūras objektu būvei, netiek prasīts pamatot izvēlētā projekta nepieciešamību un lietderību, norāda Valsts kontrole.

Valsts kontrole publiski aicina sabiedrību iesaistīties revīzijas objektu identificēšanā pašvaldībās, ziņojot par stadioniem, peldbaseiniem, skolām un citiem objektiem, kuri jau sākotnējā posmā acīmredzami nevarēja tikt uzskatīti par ilgtspējīgiem. Kopumā Valsts kontrole saņēmusi vairāk nekā 200 ierosinājumu, kuru rezultātā revidējamo pašvaldību loks paplašināts ar divām pašvaldībām.

Gūtā lielā atsaucība rosināja revidentus paplašināt plānotās revīzijas apjomus. Revīzijā iekļautas Bauskas, Carnikavas, Dundagas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas,  Krustpils, Kuldīgas, Ludzas, Rugāju, Salacgrīvas, Siguldas, Stopiņu, Valkas novadu pašvaldības un Jēkabpils pilsētas pašvaldība.

Valsts kontrole konstatēja vairākus riskus, kuri saistās ar projektu prioritātes noteikšanu un mērķtiecīgu pašvaldībām aktuālāko problēmu risināšanu, iespējams, nerēķinoties ar patieso situāciju pašvaldībā, kuru ietekmē gan iedzīvotāju prioritātes un vajadzības, gan objektīvas prognozes par iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tāpat riski identificēti saistībā ar nepieciešamību pēc saskaņotas un koordinētas infrastruktūras attīstības pašvaldībās, kā arī projektu lietderības, ekonomiskuma un efektivitātes pamatošanu.

Nozīmīga ir pašvaldību veiktā izpēte un aprēķini, lai apzinātu būvējamā infrastruktūras objekta iespējamo finanšu plūsmu, kā arī kontrolētu un mazinātu projekta īstenošanas gaitā un objekta ekspluatācijā iespējamos riskus.

Plānojot revīziju, Valsts kontroles uzmanību piesaistīja fakts, ka pašvaldībām, lai saņemtu atļauju aizņemties Valsts kasē, papildus finanšu informācijai ir jāiesniedz tikai īss projekta apraksts, kurā netiek prasīts pamatot izvēlētā projekta nepieciešamību un lietderību.

Turklāt normatīvajos aktos vēl līdz nesenam laikam nebija pietiekami daudz kritēriju, lai izvērtētu šādu projektu ekonomisko pamatojumu un ilgtspēju. Netika prasīts, kādi rādītāji un kādā apmērā tiks sasniegti, īstenojot projektu.

Tātad, pieņemot lēmumu, ka pašvaldība drīkst ņemt aizņēmumu, netika vērtēts, vai finansējums tiks izmantots lietderīgi.

Šādi objekti rada pašvaldībām saistības ilgtermiņā, ne tikai atmaksājot aizņēmumus, bet arī nodrošinot šo objektu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc nodošanas ekspluatācijā. Lēmumu par tiesībām pašvaldībai saņemt aizņēmumu pieņem Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome.

Neraugoties uz to, ka šogad valstī pašvaldību aizņēmumu kopējais limits ir paaugstināts par 118 miljoniem eiro, ļoti iespējams, ka tas tiks izsmelts ātrāk nekā citus gadus, jo pašvaldību aktivitāte ir ļoti liela, norāda Valsts kontrole. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti