Tā uzsver, ka “Rīgas mežu” dalība neatbilst nedz uzņēmuma dibināšanas mērķim, nedz pašvaldības vēlāk deleģētiem uzdevumiem, tādējādi neatbilst sabiedrības interesēm.
“Rīgas mežu” kokzāģētava negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie ir pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Ja šādu priekšrocību nebūtu, tad kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem.
Revidenti ir izpētījuši, ka "Rīgas meži" varētu nopelnīt vairāk nekā četrus miljonus eiro, ja mežos iegūtos apaļkokus pārdotu bez apstrādes.
Taču Rīgas domes uzņēmums izveidojis kokzāģētavu "Norupe", un pēc gatavu zāģmateriālu realizācijas " Rīgas meži" dabū tikai nepilnu 800 tūkstošu eiro peļņu.
Tādējādi ar it kā pievienotas vērtības radīšanu Rīgas uzņēmums patiesībā pazaudē vairāk nekā trīs miljonus eiro, bet pretī papildus saņem domes dotācijas divu miljonu apmērā.
“Mūsu viedoklis šobrīd ir pilnīgi nepārprotams, ka, izveidojot šo kokzāģētavu, ir pārkapātas Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas. Un, mūsuprāt, tas nav pieļaujams, ja mēs dzīvoja tiesiskā valstī,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pretēji gan domā "Rīgas mežu" vadītājs Aivars Tauriņš. Intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Tauriņš pauda, ka ir tikai saprotami, ka kokzāģētava vēl strādā ar zaudējumiem. Divos gados nav iespējams atgūt iepriekš ieguldīto. Tāpat viņš noraidīja apgalvojumu, ka "Rīgas meži" ienāk tirgū ar dempinga cenu.
“Es nedomāju, ka esam rīkojušie prettiesisks, tieši otrādi, manuprāt, šis uzņēmums parāda, ka arī pašvaldības uzņēmums var strādāt un gūt labus rezultātus. Tāpēc mēs turpināsim strādāt,” intervijā LTV pauda Tauriņš.
Rīgas mežos arī norāda, ka izmanto to zāģmateriālu, kuram citur īstu nav noieta. Un uzņēmums strādājot veiksmīgi un arī nodokļu nomaksā atšķirībā no privātajiem esot topa augšgalā.
Viņa teikto gan asi kritizēja Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama, kas uzsvēra, ka
publiskā persona nedrīkst iesaistīties uzņēmējdarbībā, ja vien nav kādu tirgus nepilnību.
Kokzāģētavu tirgus noteikti nav to vidū, līdz ar to “Norupe” atrodas labākā pozīcijā, nekā pārējie komersanti. Diemžēl Valsts kontroles pieredze rāda, ka publiskām personām Latvijā nav izpratnes par to, ko nozīmē konkurences politika, pauda Ābrama.
Kopumā “Rīgas mežu” darbību diktē vēlme gūt iespējami lielākus ienākumus no saimnieciskās darbības, norāda Valsts kontrole. Līdz ar to ēnā ir palikusi plānveidīga pašvaldības meža platību apsaimniekošana. Arī uzņēmums pats revīzijas laikā norādīja, ka cirsmas tiek plānotas un izstrādātas tā, lai maksimāli noslogotu pašu izveidoto kokzāģētavu un sasniegtu iecerētos ieņēmumus.
Nevienprātība arī Saeimā
Diskutējot par šo tēmu, Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijā “Rīgas mežiem” bija arī aizstāvji, īpaši ar pašvaldībām saistītie deputāti. “Viņi ir nomelnoti, es gribētu teikt – ļoti cienījams pašvaldībās uzņēmums. Es kā bijušais pašvaldībnieks [uzskatu, ka] Valsts kontrole kopā ar mūsu slaveno Konkurences padomi ir pacentušies un viss notiek, un tā nomelnošana notiek jau sen. (..) Un tas jautājums man ir tāds Valsts kontrolei – ko tad darīsim ar to zāģētavu,” sacīja Saeimas deputāts Inesis Boķis (“Vienotība”).
Tomēr ne visi piekrīt šādai pašvaldību kapitālsabiedrību rīcībai. “Ja jūs esat mežkopji, nu tad pildiet savu pamatuzdevumu. Arguments, ka šobrīd jūs neesat liels konkurents privātajiem, nu es teiktu – privātajiem paveicās. Ja jūs uzceltu trīs kokzāģētavas? Jūs būtu lielāks spēlētājs. Un aizbildināties, ka jūs maksājat nodokļus – nu, būtu jocīgi, ja jūs to nebūtu darījuši,” sacīja Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (“Vienotības” frakcija / “Kustība Par”).
Vienota viedokļa diskusiju noslēgumā gan tā arī nebija, un deputāti vienojās pie šī jautājuma atgriezties pēc pusgada.
Pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā visā Latvijā ir viens no pēdējā gada apspriestākajiem tematiem. Uzņēmēju organizācijas cēlušas trauksmi, ka pašvaldības arvien vairāk cenšas izvērsties komercdarbībā, nereti izspiežot privātos uzņēmējus. Savukārt pašvaldību organizācijas šādu praksi aizstāv un iebilst arī Konkurences padomes rosinātiem likumdošanas grozījumiem, kas ļautu vērties pret konkurences kropļošanu.
