ĪSUMĀ:
- Autostāvvietu klienti maksājuši par stāvēšanu līdz 5 minūtēm, lai gan noteikumos paredzēts, ka auto īslaicīga stāvēšana ir bez maksas;
- 9 miljonu eiro izlietojums "Rīgas satiksmes" grāmatvedībā nav izsekojams;
- 30 ielu seguma atjaunošanas projektiem finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā piešķirts bez jebkāda izvērtējuma;
- Izstrādāti vairāki transporta infrastruktūras projekti, kas nav īstenoti, bet to izmaksas 5,3 miljonu eiro apmērā norakstītas zaudējumos.
Pašvaldība ar īstermiņa risinājumiem rada iespaidu par aktīvu darbu. Arī rīcība ar infrastruktūras attīstībai pieejamiem naudas resursiem bieži nav izsekojama, ir neekonomiska un nelietderīga, pauž VK. Savukārt neskaidro maksas autostāvvietu lietošanas noteikumu dēļ laikā no 2015. līdz 2017. gadam vairāk nekā 300 tūkstošos gadījumu autostāvvietu klienti ir maksājuši par stāvēšanu līdz 5 minūtēm, lai gan noteikumos paredzēts, ka auto novietošana stāvēšanai līdz 5 minūtēm ir bez maksas.
Mērķtiecīgas rīcības trūkums un vājā sasaiste starp projektu plānošanu, plānu realizāciju un uzraudzību izraisījusi nelietderīgu Rīgas iedzīvotāju nodokļu naudas izlietojumu vairāk nekā 5,3 miljonu eiro apmērā, atklājusi VK. Savukārt vairāk nekā 9 miljonu eiro izlietojums, kas bija jāizmanto autostāvvietu attīstībai, SIA “Rīgas satiksme” grāmatvedībā nav izsekojams. Līdz ar to pastāv risks, ka šie finanšu līdzekļi nav izlietoti autostāvvietu infrastruktūras attīstībai, bet ir nonākuši SIA “Rīgas satiksme” kopējā budžetā.
“Pašvaldība nemitīgi aizbildinās ar naudas trūkumu problēmu risināšanai. Pēc revīzijas mums ir pamats norādīt – ja pašvaldība nestrādā mērķtiecīgi un atbilstoši pašas noteiktajām prioritātēm, tad arī papildu līdzekļi diez vai tiks izlietoti reālu problēmu ilgtermiņa risināšanai,” uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
VK norāda, ka Rīgā jau ilgstoši pastāv virkne neatrisinātu problēmu, kas ir apzinātas, taču risinājumi to novēršanai netiek īstenoti. Ja pašvaldība šādi turpinās saimniekot, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem nav pamata cerēt uz transporta infrastruktūras uzlabošanos – pašvaldībai trūkst piedāvājumu bīstamības novēršanai uz gājēju pārejām, risinājumu drošai un ērtai velosatiksmei. Sastrēgumu problēmu risinājumi nebalstās transporta plūsmu modelēšanā un analīzē.
Nesaprotama projektu izvēle un dārgi pētījumi bez pielietojuma.
Revīzijā konstatēts, ka infrastruktūras attīstības projektu izvēles procesi nav caurskatāmi un nav iespējams izsekot, pēc kādiem principiem tiek izvēlēti prioritāri īstenojamie darbi. Lai gan pašvaldībā ir izstrādāta kārtība un izveidota darba grupa projektu ieceru izvērtēšanai, revīzijā secināts, ka šis process notiek formāli. Piemēram, 2016. gada Investīciju programmā tika iekļauti septiņi projekti, lai gan darba grupa tos nebija atzinusi par prioritāriem. Savukārt 2017. gadā Investīciju programmā netika iekļauta neviena no 48 darba grupas novērtētajām projektu iecerēm, bet tika iekļauti septiņi citi ielu seguma atjaunošanas projekti, kas vispār nebija vērtēti. Šādi revidējamā laika posmā vismaz 30 projektiem finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā piešķirts bez jebkāda izvērtējuma vai pretēji darba grupas rekomendācijām.
VK norāda, ka no 2010. līdz 2017. gadam Rīgas domes Satiksmes departaments ir izstrādājis vairākus transporta infrastruktūras projektus, kas nav īstenoti, bet to izmaksas 5,3 miljonu eiro apmērā norakstītas zaudējumos. Piemēram, izstrādāto Raņķa dambja–Vienības gatves–Mūkusalas ielas savienojuma un tuneļa zem Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanas būvprojektu izmaksas 3,4 miljonu eiro apmērā ir norakstītas, jo nav atrisināti zemes piederības jautājumi, lai gan tas bija jānoskaidro jau būvprojekta sagatavošanas sākuma stadijā.
Vēl VK revīzijā konstatējusi, ka Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēma jau vismaz 12 gadus ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un nespēj efektīvi novadīt lietus ūdeni no ielām. Tā vietā, lai risinātu ar lietus ūdens novadīšanu saistītās problēmas, kas rada transporta satiksmes traucējumus, Satiksmes departaments nodarbojas galvenokārt ar ielu seguma atjaunošanu. Piemēram, Krišjāņa Barona ielā visā tās garumā, Brīvības un Pērnavas ielas krustojumā, Brīvības un Tallinas ielas krustojumā pie Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas bija ne tikai jāatjauno ielas segums, bet jāatrisina arī ielu pārplūšanas problēmas, pauž VK.
Ar vājās plānošanas un dažādu pašvaldības struktūrvienību sliktās savstarpējās komunikācijas sekām ik dienas ir spiesti saskarties pilsētas iedzīvotāji un viesi – uzlabojumi transporta infrastruktūras problēmu risināšanā nav jūtami. Revīzijas laikā, apsekojot pilsētas ielas, kurās veikta ielu seguma atjaunošana, tika konstatēts, ka vairākās no tām nepilna gada laikā ir veikti atkārtoti remontdarbi, lai likvidētu avāriju sekas un mainītu inženierkomunikācijas, tā no jauna uzlaužot jauno segumu.
Rīgas domes priekšsēdētājs pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas bez pietiekama un skaidra pamatojuma ir atstādinājis un norīkojis dīkstāvē Satiksmes departamenta direktoru, saglabājot darba algu, bet par departamenta direktora pienākumu izpildītāju norīkojis citu algotu personu. Tā rezultātā divu gadu laikā prettiesiski izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi vismaz 46,2 tūkstošu eiro apmērā, akcentē VK.
Rīgas domes vadība neuzskata, ka līdzekļi izmantoti neefektīvi
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ("Saskaņa") izteiktajiem pārmetumiem nepiekrita un norādīja, ka Valsts kontrole vērtējot to, kā ir jābūt teorētiski, bet realitātē, piemēram, konstantā neskaidrība par nākamā gada budžetu, ievieš savas korekcijas.
Ušakovs žurnālistiem trešdien teica, ka Valsts kontroles ieteikumi tikšot ņemti vērā, kaut arī Rīgas dome neuzskata, ka līdzekļi ir tikuši izmantoti neefektīvi. "Jautājums ir par to, ko Valsts kontrole uzskata par efektīvu līdzekļu izmantošanu. Tas ir pakārtots tam, kas notiek un ir noticis reālajā dzīvē. Kas notiek ar cenām, ar pārsteigumiem par objektu komunikāciju stāvokļiem," minēja Ušakovs.
Galvaspilsētas pašvaldības Satiksmes departamenta pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins savukārt akcentēja, ka daļas projektu kontekstā valstī ir mainījusies likumdošana, bet citiem samazinājies Eiropas Savienības atvēlētā finansējuma īpatsvars.
Uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Anrijs Matīss tikmēr solīja ievērojami pilnveidot "Park & Ride" sistēmu un būvēt jaunas stāvvietas sabiedriskā transporta galapunktos. Matīss atzina, ka esošo "Park & Ride" stāvvietu cilvēki neizmanto, bet norādīja, ka faktiski kā "Park & Ride" tiek izmantotas lielveikalu autostāvvietas, ko nepieciešams atslogot. Matīss arī pauda, ka tā kā "Rīgas satiksmei" trūkst līdzekļu, trūkst arī naudas, kuru ieguldīt stāvvietu attīstībā.
Rīgas domes vadība uzsvēra, ka Valsts kontroles minētie 9 miljoni patiesībā tiekot izmantoti lietderīgi.
