Valsts kontrole pēta pašvaldību tēriņus pirms teritoriālās reformas

Otrdien, 14. maijā, valdība deva zaļo gaismu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sākt konsultācijas ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem saistībā ar teritoriālo reformu, kas iecerēta pēc diviem gadiem. Tā paredz, ka pašreizējo 119 pašvaldību vietā varētu palikt vien 35. Plānotās sarunas ar domniekiem un citiem iedzīvotājiem jau nosauktas par vērienīgāko sabiedrisko apspriešanu. Tikmēr vairums mēru jau līdz šim ir asi kritizējuši iecerēto reformu.

Valsts kontrole pēta pašvaldību tēriņus pirms teritoriālās reformasEdgars Kupčs

    Ņemot vērā, ka līdz ar novadu apvienošanu lielai daļai domnieku un vietvalžu amatus nāksies zaudēt, vai domēm jau tagad nav interese augošas ekonomikas apstākļos tērēties uz nebēdu, būvējot ceļus uz nekurieni, siltinot slēdzamas skolas vai renovējot kultūras namus pieciem ciema iedzīvotājiem? Un vai domju tēriņus kāds uzrauga?

    Rūjienas novadā Igaunijas pierobežā deklarējušies ap pieciem tūkstošiem iedzīvotāju. Pirms nepilniem diviem gadiem Rūjienas dome savus cilvēkus iepriecināja ar vēsti, ka ir tapis peldbaseina projekts. Sākotnēji dome cerēja iekļauties līdz viena miljona eiro izmaksās, tāpēc projektētājiem baseinu prasīja zīmēt pieticīgi. Taupīgi arī uzzīmēja, paredzot četrus celiņus 20 metru nopeldēšanai. Pašvaldība baseinu reklamēja gan aktīvam dzīvesveidam, gan atpūtai. Tāpēc projektā uzzīmēja arī septiņas pirtis, kurās vecāki varēšot vērot bērnus peldam, bet paši baudīt saunu.

    Rūjienas novada domes vadītājs, Vidzemes partijas priekšsēdētāja vietnieks Guntis Gladkins stāsta, ka līdz šim uzzīmētā baseina un septiņu piršu izmēri nav mainījušies, tikmēr paredzētās būvniecības izmaksas gan vairāk nekā dubultojušās līdz 2,2 miljoniem eiro. Ceturto daļu tēriņu dome grasījās segt pati, bet pārējo – aizņemties. Tomēr Valsts kase, aizbildinoties ar nepilnībām dokumentos, būtībā kredītu noraidījusi.

    Lai Finanšu ministriju pierunātu aizņēmumu tomēr dot, tuvējo novadu mēri ir parakstījuši atbalsta vēstuli, ka baseinu izmantos arī Naukšēnu un Mazsalacas novada iedzīvotāji. Lai izpildītu baseina celtniecības izdevīgumu, ka tas būs uz 10 – 15 tūkstošiem iedzīvotāju, Rūjienas mērs Gladkins kā viņa pirtīs gājējus sola arī Valkas novada Kārķu pagastļaudis.

    Pēdējā Valsts kases aizdevumu piešķiršanas reizē no desmit naudas gribētājiem apmierināti ir tikai trīs,

    stāstīja Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare. No pārējiem tiek gaidīta papildu informācija par projektu ilgtspēju.

    Rūjiena nav vienīgā, kam baseina vietā pagaidām ir sausa vieta. Līdzīgi ir ar Jelgavas novada domes sasolīto baseinu Elejas ciemata iedzīvotājiem Lietuvas pierobežā un citu pašvaldību projektiem, kam Valsts kase ir atteikusi. Viens no iemesliem stigrākai vietvaru sapņu izvērtēšanai ir fakts, ka nav nemaz naudas, ko aizdot. Maija sākumā vēl nebija pagājis mēnesis kopš Saeimas balsojuma par šā gada valsts budžetu, bet jau veidojās rinda pēc pašvaldību aizņēmumiem. Limits tiek ierobežots, jo līdz ar pašvaldību aizņēmumiem aug arī valsts budžeta deficīts.

    "Pašvaldības ļoti aktīvi realizē savus investīciju projektus. Šie projekti paliek arvien apjomīgāki un vairāk. Pieprasījums pēc aizņēmumiem pieaug. Tas saistīts gan ar fondu naudu, gan ar pašvaldību vēlmēm īstenot lielus projektus," pauda Komisare.

    Maija sēdē domēm sadalīs vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas ir pašu pašvaldību atdotā nauda līdz ar Eiropas projektu īstenošanu. Turklāt aizņemties ļaus tikai atkal fondu projektiem. Tie ir arī vienīgie, kuru tēriņu jēdzīgumu izvērtē Finanšu ministrija.

    Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis ir pārliecināts, ka teritoriālās reformas priekšvakarā neviena dome nesteidzas ātri iztērēt naudu, zinot, ka pēc pāris gadiem varu zaudēs.

    Esot gluži pretēji – pašlaik trūkstot naudas aizdevumiem pat jēdzīgiem projektiem, kur lauvastiesu finansē Eiropas Savienība.

    "Ozolnieku novadā saistības ir 3%. Viņi vēlas renovēt izglītības iestādi. Viņiem ir iespējas līdz 17% savas saistības palielināt. Bet viņiem nav iespēju, jo viņiem naudas trūkuma dēļ tas ir aizliegts," sacīja Kaminskis. Pašvaldību savienība kritizē Finanšu ministriju, ka tiek ar nazi nogriezta iespēja īstenot nozīmīgus projektus.

    Tomēr Valsts kontroles apkopotās ziņas liecina, ka arī attīstības plānošanā pašvaldības mēdz iekļaut un pat dzīvē īstenot projektus, kuru lietderību apšauba pat pašu iedzīvotāji. Vairāk nekā divi simti tādu gadījumu nonākuši revidentu rokās pēc tam, kad gada sākumā Valsts kontrole aicināja sabiedrību ziņot par nejēdzīgākajiem objektiem. Tagad izvēlētās 15 pašvaldībās strādā auditori, kas uz vasaras vidu sola nākt klajā ar ziņojumu par vietvaru tēriņiem.

    "Tie ir gan ceļi, gan sporta būves, dažādi stadioni, pieminekļi un kultūras būves. Vēl viens aspekts, uz ko mēs skatīsimies: - projektu īstenošanai pašvaldības ņem aizņēmumus Valsts kasē - vai tas mehānisms, kā Valsts kasē izsniedz aizdevumus pašvaldībām, arī nodrošina to, ka vērtēta projektu lietderība,"  piebilda Korčagins.

    Korčagins uzsvēra, ka pārāk vieglprātīga domju aizņemšanās uz 20 un vairāk gadiem būs slogs arī pēc novadu apvienošanas, kad to iedzīvotājiem būs grūtāk īstenot jaunas un kopīgas ieceres. Valsts kontrole ar šo revīziju plāno ne tikai izrevidēt tēriņu uzraudzības mehānismu, bet arī apkopot labo praksi pašvaldībās, lai tā noderētu visiem.

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars LasmanisLauris Zvejnieks
      Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis telefonintervijā Latvijas Radio norādīja, ka, ņemot vērā sākto administratīvi teritoriālo reformu, VARAM pastiprināti uzrauga pašvaldību iecerētos investīciju projektus.

       

      "Tāpēc varbūt ir izveidojies arī nedaudz sastrēgums ar kredītu izsniegšanu. Tāpēc, ka katrs projekts ir individuāli papildus jāvērtē un jāskatās tā saimnieciski lietderīgie aspekti. Tā kā, es domāju, ka šinī gadā, 2019. gadā un uz priekšu pašvaldībām būs daudz lielāka uzmanība jāveltī savu projektu saimnieciskā lietderīguma pamatojumam," teica Lasmanis.

      Viņš norādīja, ka FM jau darbojas attiecīga komisija, kur ir arī VARAM pārstāvis, kurš tagad pievērš lielāku uzmanību pašvaldību projektu saimnieciskajam lietderīgumam. Turklāt izglītības projekti, ja tiem nepieciešams Valsts kases aizdevums, tagad ir jāsaskaņo gan ar VARAM, gan ar Izglītības un zinātnes ministriju.

      0 komentāri
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti