Vēl maija beigās VK kritizēja Rīgas brīvostu. Kopā ar Konkurences padomi VK uzsvēra, ka Rīgas brīvostas pārvalde rīkojas izšķērdīgi un nelikumīgi, taču sods tam neseko.
„Latvijas lielo ostu valsts budžetā veiktie maksājumi 90% apmērā tiek atdoti ostu pārvaldēm publiskās infrastruktūras attīstībai, bet šo līdzekļu izlietošanas atbilstības kontrole faktiski nepastāv. Šī iemesla dēļ Valsts kontrole pašlaik nevar sniegt atzinumu par līdzekļu izlietojuma ostu publiskās lietošanas infrastruktūras attīstībai atbilstību tam paredzētajam mērķim,” raksta VK.
Tā atgādina, ka likums par ostām nosaka, lai nodrošinātu valsts pamatbudžeta ieņēmumus no Latvijas lielajām ostām un izmantotu tos valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai, sākot ar 2014. gadu lielās ostas – Rīga, Ventspils un Liepāja – ieskaita valsts budžetā ne mazāk par šo ostu ieskaitījumiem pašvaldības speciālajos budžetos.
Vienlaikus gan Ministru kabineta (MK) 2014.gada 17.jūnijā pieņemtie noteikumi par kārtību, kādā Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde veic maksājumus valsts pamatbudžetā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu un līdzekļu izlietojumu, nosaka, ka 90% no lielo ostu veiktajām iemaksām tiek dotāciju veidā atgriezti lielajām ostām ostu akvatoriju un kuģu ceļu padziļināšanas un dziļumu uzturēšanas darbiem, pauž VK.
2014.gadā lielo ostu maksājumi veidoja 5,4 miljonus eiro, no kuriem 4,78 miljoni eiro 2015.gadā pārskaitīti lielo ostu pārvaldēm publiskās infrastruktūras uzturēšanai.
VK uzsver, ka MK noteikumu normas par valsts budžeta dotāciju piešķiršanu ir vispārīgas, neviennozīmīgi interpretējamas un var pieļaut tādu pasākumu finansēšanu, kas tiek veikti kādas konkrētas komercsabiedrības interesēs.
VK arī kritizē Satiksmes ministriju, kas nav darījusi visu iespējamo, lai kontrolētu līdzekļu izlietojumu.
