Rīta intervija

Kučinskis: uzņēmēju kritika par budžetu un nodokļiem, viņaprāt, nav pamatota

Rīta intervija

LIZDA eksperte Andžela Sokolova par pedagogu algu reformu

Elita Krūmiņa: "Citadeles" banku pārdodot par daudz klausījās konsultantos

Valsts kontrole kritizē «Citadeles» pārdošanas darījumu un aklu paļaušanos uz konsultantiem

Valsts kontrole pieļauj, ka valsts varēja pārdot “Citadeles” banku izdevīgāk, bet klupšanas akmens bija pārāk nekritiska paļaušanas uz konsultantiem, neanalizējot un nevērtējot viņu ieteikumus, intervijā Latvijas Radio sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole uzziņai: 

 

  • Parex pārņemšanas un restrukturizācijas procesa finansējums ir 2,48 miljardu eiro apmērā
  • No tiem noguldījumi bankās 1,54 miljardi eiro (vienlaikus izsniegto noguldījumu apmērs nepārsniedza 1,2 miljardus eiro, jo tika uzsākta līdzekļu atmaksa)
  • Valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai – 511,5 miljoni eiro, ieguldījumi
  • Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā - 433,4 miljoni eiro (lielākoties izlietoti, lai atmaksātu valsts aizdevumus un segtu izdevumus par ārpakalpojumu iegādi).
  • No minētajiem līdzekļiem līdz 31.12.2015. bija atgūti 1,59 miljardi eiro.
  • Maz ticams, ka izdosies atgūt ap 800 miljoniem eiro. Puse no šīs summas būs līdzekļi, kurus neizdosies atgūt Revertai – restrukturizācijas ietvaros izveidotajam slikto aktīvu pārvaldītājam, otra puse – ieguldījums Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā.
Valdība “Citadeles” akcijas pārdeva “Ripplewood” un divpadsmit starptautisku investoru grupai. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.

Valsts kontrole uzskata, ka banku varēja pārdot izdevīgāk, iegūstot 25 līdz pat 75 miljonus eiro vairāk. Turklāt valdība banku pārdeva pēdējā brīdī, jo pēc Eiropas Komisijas prasībām ilgāk vairs nevarēja paturēt valsts rokās savulaik pārņemto “Parex” banku, kuru vēlāk sadalīja, izveidojot “Citadeli”.

Pārdodot banku pēdējā mirklī, 2015.gadā, bija grūti iestāties par valsts interesēm, Latvijai bija lielā mērā jāpieņem partneru nosacījumi, norādīja Krūmiņa.

Viņa arī uzsvēra, ka, vērtējot “Citadeles” pārdošanu, Valsts kontrole atklāja citu problēmu – šādos darījumos nevar paļauties tikai uz konsultantu teikto.

“Mēs bieži vien gribam valstī piesaistīt konsultantus, un tad viens pret viens bez kritiskā izvērtējuma arī pieņemam, ko konsultanti saka,” problēmu raksturoja Krūmiņa.

“Citadeles” pārdošanas gadījumā bakas akciju pārvaldītāja Privatizācijas aģentūra “lielā mērā kalpoja kā pastkastīte” starp valdību un konsultantiem investīciju banku "Societe Generale" un citiem, kuriem par darījumu kopumā samaksāja 5,5 miljonus eiro. Bet bija arī Latvijas Bankas viedoklis, kas atšķīrās no konsultantu viedokļa, bet tas netika pietiekami analizēts, norādīja Krūmiņa.

Valsts kontrole arī neredz pamatojumu, kāpēc “Citadeles” pārdošanas process atlikts 2011.gadā, kad piedāvājums bija labāks un kad Latvijas Banka piedāvāja darījumu turpināt, atzina Krūmiņa.

Šajā gadījumā Privatizācijas aģentūras valde bija atbrīvota no atbildības, bet ministriem, kas pieņēma lēmumus, ir tikai politiska atbildība, atzina Krūmiņa. Tikmēr valstij ir jautājums par to, vai izdosies atgūt vēl 800 miljonus eiro, ko valsts ieguldīja bankas glābšanā.

No šī piemēra valstij būtu jāmācās, iespējams, jādomā par citu tiesisko regulējumu, šīs mācības jāņem vērā, domājot par nākotni, norādīja Krūmiņa.

Revīzijā Valsts kontrole norādīja, ka, apzinoties darījuma valstisko nozīmi, apmēru un ietekmi uz valsts budžetu, valdībai bija jānosaka, kā notiks lēmumu pieņemšana saistībā ar “Parex” bankas restrukturizāciju, tajā skaitā AS “Citadeles banka” pārdošanu. Tā vietā valdība izvēlējās pakārtot darījumu struktūru ierastajam regulējumam, kas ne tuvu nenodrošināja visu nepieciešamo instrumentu pieejamību tālredzīgu un valsts interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanai.

AS “Citadele banka” pārdošanas rezultātā Privatizācijas aģentūra saņēma 74,7 miljonus eiro, bet valsts budžetam no tā nekas pāri nepalika, jo 76,97 miljoni eiro, tātad summa, kas pārsniedz pārdošanas rezultātā saņemtos 74,7 miljonus eiro, tika samaksāta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, lai norēķinātos par valsts saistībām. 35,2 miljonus eiro Privatizācijas aģentūra norakstīja, ieguldījumu bankas kapitālā pielīdzinot tās pārdošanas cenai.

"AS “Citadele banka” pārdošana nav vienīgais liela mēroga un nacionāli nozīmīgs darījums, kura īstenošana nesniedz pārliecību par pietiekamu valsts interešu aizstāvību. Pie tādiem var pieskaitīt "Liepājas Metalurgu", "airBaltic", priekšā stāv lēmumi arī attiecībā uz "Lattelecom" un LMT valsts kapitāldaļu nākotni, "Rail Baltica" un citi jautājumi, kas ne tikai ietekmē tautsaimniecību, bet arī var prasīt ievērojamus valsts finanšu ieguldījumus. Tāpēc Valsts kontrole cer, ka revīzijas secinājumi un valdībai sniegtie ieteikumi veicinās izlēmīgu rīcību, lai novērstu neveiksmju atkārtošanos," teikts VK revīzijas secinājumā.

PA: Pirmajā pārdošanas mēģinājumā nevarētu iegūt vairāk

Privatizācijas aģentūra savukārt nepiekrīt Valsts kontroles apgalvojumam, ka bankas pirmā pārdošanas mēģinājuma turpināšana, iespējams, būtu lielāki ieņēmumi. “Saņemto piedāvājumu izvērtējums apliecina, ka ieņēmumi būtu bijuši mazāki, nekā atliekot bankas pārdošanas procesu,” paziņojuma medijiem pauž PA.

Pirmajā etapā pēc nesaistošo piedāvājumu saņemšanas tika konstatēts, ka vairāki pretendenti izlēma neturpināt līdzdalību negatīvu ārējo faktoru dēļ. No atlikušajiem diviem pretendentiem, pretendents, kas izteica labāko piedāvājumu, neuzsāka bankas padziļinātu izpēti, un 2013. gadā bankrotēja. Atlikušā pretendenta nesaistošais piedāvājums ietvēra zemāku summu, nekā bankas akcijas vēlāk tika pārdotas.  

Aģentūra arī uzskata, ka banka pārdota par cenu, kas atbilst konkrētai tirgus situācijai, valsts atbalsta izbeigšanas nosacījumiem un valdība iepriekš apstiprinātiem pārdošanas mērķiem.

Aģentūra arī uzsver, ka katrā no pārdošanas etapiem potenciālajiem bankas pircējiem bija arī jānorāda turpmākā vēlamā ERAB līdzdalība bankā. Līdz ar to iespējamie scenāriji tika analizēti. Bet apgalvojums, ka bankas pārdošana konkrētam pircējam bija atkarīga tikai no ERAB pozīcijas, nav pamatots. Pircēja izvēli noteica iepriekš valdības apstiprinātie mērķi un vērtēšanas kritēriji, skaidro PA. 

Arī bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma nepiekrīt Valsts kontroles (VK) secinājumiem, bet nenoliedz, ka „Citadeles bankas” pārdošana notikusi steigā.

"Būtu labi, ja tas tiktu izdarīts ilgstošākā laika periodā. Man bija palicis pusgads. Es to ["Citadeles" lietu] saņēmu nobeiguma periodā. Es nevaru pateikt, kāpēc nepārdeva 2011. vai 2012.gadā," norādīja Straujuma.

Tomēr Straujuma, kuras valdības laikā tika izraudzīts „Citadeles bankas” investors, ir pārliecināta, ka atrasts labākais no iespējamiem risinājumiem. "Es joprojām uzskatu, ka vislabākais variants, ko varēja izdarīt, mana valdība paveica. Es joprojām kategoriski noraidu, ka, pārdodot banku, par dažiem miljoniem vairāk, būtu labāks darījums. Tas bija labākais, ko varēja izdarīt manā laikā," sacīja Straujuma.

Jau ziņots, ka „Privatizācijas aģentūra” pērn martā  ir pabeigusi bankas “Citadele” akciju pārdošanas darījumu, kurā “Ripplewood” un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas “Citadele” akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.

“Citadeles” akciju pārdošanas process tika atsākts 2013.gada 16.jūlijā. 2013.gada 17.decembrī valdība atbalstīja bankas investoru piesaistes stratēģiju. Akciju pārdošanas procesu organizēja PA, piesaistot starptautisku investīciju banku “Societe Generale” un juridisko konsultantu - starptautisko juridisko biroju “Linklaters”.

Investoru piesaistes procesā uzrunāti gandrīz 100 investori, no kuriem 14 investori izrādīja interesi par banku “Citadele”. Pēc konfidencialitātes līgumu parakstīšanas un iepazīšanās ar informācijas memorandu astoņi investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Vēlāk pieci investori uzsāka bankas padziļināto izpēti un iesniedza pēcizpētes piedāvājumus. Izvērtējot šos piedāvājumus, valdība apstiprināja sarunu turpināšanu ar trijiem pretendentiem, kuriem tika dota iespēja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti.

Izvērtējot investoru piesaistes procesa rezultātus, valdība investoru piesaistes procesa noslēguma posmā vienojās turpināt sarunas ar vienu pretendentu – “Ripplewood”, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem (cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums) un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību.  

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti