Dienas notikumu apskats

Izvirzītas oficiālas apsūdzības par zviedru žurnālistes nogalināšanu aizvadītā gadā

Dienas notikumu apskats

Tiesa beidz skatīt lietu pret "sistēmas bērnu" ziņotāju; spriedums gaidāms 31. janvārī

Valsts kontrole kritiski novērtē valsts budžeta plānošanas tradīcijas

Valsts kontrole kritiski novērtē valsts budžeta plānošanas tradīcijas

Latvija valsts budžeta izstrādes procesā tikai daļēji ievērotas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātās vadlīnijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Klibo fiskālās disciplīnas ievērošana, pietrūkst ilgtermiņa domāšanas, ir liels politiskais spiediens palielināt budžeta izdevumus. Tie ir tikai daži Valsts kontroles no pārmetumiem.

Valsts kontroles apjomīgajā revīzijā izvērtēti četru gadu – no 2012. līdz 2016.gadam – budžeta veidošanas process. Tā kā Latvija kļuvusi par OECD dalībvalsti, Valsts kontrole revīzijā vērtējusi to, cik lielā mērā tas process, kādā ik gadu tiek veidots Latvijas valsts budžets, atbilst OECD izstrādātajām budžeta pārvaldības vadlīnijām.

Revīzijā izvērtēta budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstība astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Valsts kontrole secināja, ka neviens kritērijs netika ievērots pilnībā un vairākās pozīcijās tie pat netiek ievēroti daļēji. Piemēram, nenotiekot demokrātiskas diskusijas, kuru rezultātā ikvienam būtu skaidrs, kā budžets ir veidots un kādi ir tā veidošanas principi.

Kritizē valsts parādu

Galvenais pārmetums saistīts ar ilgtermiņa domāšanas trūkumu un valsts parādu. Arī Latvijas Banka iepriekš vērsusi uzmanību, ka valsts parāds Latvijā netiek samazināts, bet turpina augt.

2016. gada beigās tas sasniedza aptuveni 10 miljardus eiro, kas ir apmēram 11 tūkstoši eiro uz katru nodarbināto Latvijas iedzīvotāju. Turklāt pēdējo piecu gadu laikā valsts parāda procentu maksājumos ārvalstu un starptautiskajām finanšu institūcijām tērējusi vidēji 360 eiro gadā uz katru nodarbināto.

“Protams, pakāpeniski samazinot valsts parāda summu, atbrīvotos līdzekļi citām prioritātēm, kas mums valstī ir – demogrāfijas problēmu risināšanai, algām, ceļu remontiem. Aicinām domāt par to, vai Latvijas ekonomiskais potenciāls un demogrāfiskās pieļauj arī 40% apmēru no IKP,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) budžeta deficītu skaidroja tieši ar reformu nepieciešamību: “Pēdējo gadu laikā mums bija jāatbalsta virkne reformu: policistu atalgojuma reforma, veselības aprūpes reforma, kas mums nav ļāvis uzkrājumus veidot. Mēs esam ievērojuši arī pietiekami lielu fiskālo disciplīnu. Nākamo vidējo termiņu [budžetu] veidojot, jau var nonākt līdz situācijai, ka bezdeficīta budžetu var izveidot, kas, manuprāt, būtu jādara, lai reāli varētu samazināt apjoma līmeni.”

“Vēlmi vārdos redzam, mēs neredzam līdz šim mērķtiecīgu rīcību,” norādīja Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Andžs Ūbelis.

Arī Valsts kontrole aizrādījusi, ka Fiskālās disciplīnas padomes teiktais ņemts vērā tikai daļēji. Esot pilnībā vai daļēji īstenota tikai nedaudz vairāk nekā puse padomes sniegto rekomendāciju.

“Zemo procentlikmju vidē šī nav spiedošākā vajadzība, un tur ļoti jādomā valdībā ilgtermiņā, ka šī situācija nebūs mūžīgi. Tā ir dzīvošana vienai dienai, un tik laimīgi nebūs par šo uzdzīvi trīs gadus vēlāk,” uzsver Ūbelis.

Trūkumi plānošanā

Revidenti vērš uzmanību arī uz trūkumiem valsts budžeta plānošanas komandas – nozaru ministriju, Finanšu ministrijas, Ministru kabineta un Saeimas – sadarbībā, kas traucē izstrādāt kvalitatīvu valsts budžetu. Valsts kontrole aicinājusi Ministru kabinetu motivēt nozaru ministrijas rūpēties par budžeta līdzekļu ekonomisku izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem tā vietā, lai izdarītu spiedienu saglabāt vai palielināt izdevumu apjomu.

Savukārt Finanšu ministrijai esot jāveic izvērtējums par optimālo valsts parāda līmeni, jāparedz fiskālā nodrošinājuma rezerve un jāaprēķina, cik valsts pārvalde drīkst tērēt.

Nepieciešams pēc būtības iedzīvināt izdevumu pārskatīšanu, analizējot budžeta izlietojumu un meklējot optimizēšanas iespējas. Jāsakārto arī spēkā esošais normatīvais regulējums, lai tas secīgi un skaidri aprakstītu budžeta plānošanas procesus. Saeimai iesniedzamajos dokumentos uzskatāmi jāparāda ar iepriekšējā gada budžeta līdzekļu palīdzību sasniegtie rezultāti un ietekme uz valstī noteikto mērķu sasniegšanu, norāda Valsts kontrole.

Vērtējot Ministru kabineta atbildību par budžeta kvalitāti kopumā, Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā.

Labajai praksei neatbilst koalīcijas darba grupas ietekme uz budžeta izstrādes procesu, norāda Valsts kontrole.

Tā pieņem nozīmīgus lēmumus par papildu līdzekļu sadali, neievērojot valstī noteikto kārtību un pamatā fokusējoties uz politisko partiju priekšlikumiem.  Šādā veidā 2014.-2016. gadā apstiprinātajos Ietvara likumos kopā valsts budžetā iekļauti pasākumi par vismaz 775 miljoniem eiro.

Vienlaikus Valsts kontrole atzīst, ka pēdējo gadu laikā labas budžeta pārvaldības ieviešanā ir vērojamas pozitīvas iezīmes. Finanšu ministrija ir izveidojusi fiskālās disciplīnas uzraudzības sistēmu, vienkāršojusi budžeta pieprasījumu sagatavošanu, uzsākusi resoriem vēsturiski piešķirtā finansējuma pārskatīšanu, ierobežojusi deputātu kvotu dalīšanas praksi. Paveiktais ir vērā ņemams, tomēr pašapmierinātībai vēl nav pamata.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti