Valsts kontrole: Iespējams, CSDD pakalpojumi pārāk dārgi; SM jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido pārvaldība pār kapitālsabiedrībām, tostarp Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), kuras pakalpojumi, iespējams, ir pārāk dārgi, un jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā “Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?”.

ĪSUMĀ:

  • SM nepietiekami izmanto kapitālsabiedrību pārvaldības instrumentus.
  • Pagaidu padome “Ventas ostā” darbojas vairāk nekā divus gadus.
  • Būtiski samazinājusies ieguldījuma vērtība “Rīgas vagonbūves uzņēmumā “Baltija”” – tas strādājis ar zaudējumiem un nav īstenojis stratēģisko mērķi.
  • Iespējams, pārmaksājam par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem.
  • SM neinteresējas par kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas izlietojuma atbilstību mērķim.
  • VK ieteikusi CSDD un SM ieviest virkni izmaiņu – CSDD līdz 2023. gada janvārim, bet ministrijai līdz 2023. gada jūlijam. 
  • CSDD sola ieviest ieteikumus un nodrošināt regulāru pakalpojumu cenu pārskatīšanu. 

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par CSDD pārvaldību, ieguldījumiem SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija”” un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS “Ventas osta”. 

Dokumenti

Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Vai Satiksmes ministrija pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai

Lejuplādēt

1.24 MB

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvajos aktos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība un ekonomisku pakalpojumu sniegšana. Ir gadījumi, kad nav ievērotas normatīvo aktu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam, secināts revīzijā.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norādīja – lai īstenotu savā atbildībā esošos valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir tikai četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus. 

“Līdz ar to, lai sasniegtu transporta un sakaru politikas rezultātu un nozaru attīstības mērķus, izšķiroša nozīme ir tieši ministrijas prasmei profesionāli pārvaldīt kapitālsabiedrības. Revīzijas rezultāti liek secināt – līdzšinējā pārvaldība tikai daļēji atbilst labai praksei, turklāt kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldībā nav rīkojusies kā informēta un aktīva valsts kapitāla daļu turētāja,” atzīmēja Kalvāne. 

SM nepietiekami izmanto kapitālsabiedrību pārvaldības instrumentus

SM vairāk nekā sešus gadus nebija nodrošinājusi, lai visām tās kapitālsabiedrībām būtu noteikti un Ministru kabinetā (MK) apstiprināti vispārējie stratēģiskie mērķi, kas skaidri definētu, ko ministrija vēlas sasniegt ar līdzdalību attiecīgajā kapitālsabiedrībā: septiņām kapitālsabiedrībām mērķi apstiprināti vien pēdējos divos gados, un vienai tas nebija apstiprināts līdz pat 2022. gada janvārim. Tas neatbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, norādīts revīzijā.

Revidenti atzīmēja, ka SM ne vienmēr rīkojas kā aktīva un ieinteresēta valsts kapitāla daļu turētāja, lai valsts kapitālsabiedrību pārvaldību īstenotu pārskatāmi un atbildīgi. Piemēram, kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas galvenokārt apstiprina jau to darbības laikā.

Ne vienmēr ir noteikti finanšu mērķi, kas ir reāli sasniedzami un vienlaikus pietiekami ambiciozi, kā arī nefinanšu mērķiem ne vienmēr ir sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem.

Šie kapitālsabiedrību pārvaldības instrumenti palīdz kapitālsabiedrībām noteikt labāko attīstības virzienu un iezīmē atskaites punktus, lai vērtētu, vai kapitālsabiedrības virzās izvēlētajā virzienā, un to pārvaldes sniegumu, skaidroja VK.

Pēc VK norādītā, vērojama arī atšķirīga pieeja, iekļaujot informāciju vidēja termiņa darbības stratēģijās par tādām kapitālsabiedrības struktūrvienībām kā muzeji, sporta bāzes, pārstāvniecības un citi. Līdz ar to kapitāla daļu turētājam ir apgrūtinoši  iegūt informāciju – vai un kādi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji ir noteikti un cik kopumā izmaksās šāds pakalpojums, kas nav tieši saistīts ar attiecīgās kapitālsabiedrības izveidošanas mērķi.

“Ventas osta” pagaidu padome darbojas vairāk nekā divus gadus

Vienlaikus VK secinājusi, ka ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja, ilgstoši neierosinot padomes kandidātu nominēšanas procesu, ir pieļāvusi, ka “Ventas ostas” pagaidu padome darbojas jau vairāk nekā divus gadus jeb kopš 2019. gada 27. decembra, lai gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka pagaidu padome nevar darboties ilgāk par gadu, paskaidrots revīzijā.

“Papildus jāmin, ka “Ventas ostas” vienīgā valdes locekle kopš 2019. gada decembra vienlaicīgi ir arī SM Attīstības un finanšu plānošanas departamenta direktore uz pilnu slodzi. Lai gan saņemta atļauja par amatu savienošanu, nav rūpīgi vērtēts, vai nepieciešamais darba laiks amatu savienošanai ir pietiekams un vai tas nerada riskus darba kvalitātei, īpaši, ja amatu savienošana notiek ilgstoši,” atzīmēja VK padomes locekle Kalvāne.

Tāpat fakts, ka valsts kapitālsabiedrības pagaidu valdes priekšsēdētāja un vienīgā valdes locekle vienlaicīgi ir nodarbināta pie akcionāra arī citā amatā, neatbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, kas aicina ievērot valdes neatkarību. Šajā situācijā “Ventas osta” padomei bija jāierosina valdes kandidātu nominēšanas process, norādīja Kalvāne.

Ieguldījuma vērtība “Rīgas vagonbūves uzņēmumā “Baltija”” ir samazinājusies

Revīzijā arī secināts, ka 2016. gadā “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un SM atbalstītais ieguldījums – iegādāties atlikušās 75% kapitāla daļas no SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmumā “Baltija”” – izdarīts bez ilgtermiņa attīstības redzējuma un pietiekama ekonomiska pamatojuma tam, ka ieguldītos līdzekļus izmantos racionāli. 

Kalvāne norādīja: “Ieguldot līdzekļus kapitālsabiedrībā, lēmumam jābūt ekonomiski pamatotam un ar šo ieguldījumu ir jāīsteno valsts līdzdalības kapitālsabiedrībā priekšnoteikumi jeb valsts intereses. Pretējā gadījumā līdzdalība nebūtu pieļaujama.”

Ieguldījums nav atbilstoši pārvaldīts, nav īstenots vispārējais stratēģiskais mērķis – dzelzceļa ritošā sastāva lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana un metālkonstrukciju izgatavošana, tostarp, lai nodrošinātu atbalstu NATO militārās tehnikas dzelzceļa pārvadājumiem, secinājusi VK.

Piecu gadu laikā jeb no 2016. līdz 2020. gadam pēc 100% kapitāla daļu iegūšanas netika saražots dzelzceļa ritošais sastāvs un netika veikta iepriekš saražoto divu pusvagonu sertifikācija, lai gan tie minēti kā svarīgi aktīvi, iegādājoties atlikušās 75% kapitāla daļas. Šajā laikā īstenoti vien divi projekti, kur pasūtītājs bija cita "LDz" meitas sabiedrība. Abos gadījumos pasūtījumu izpildi nenodrošināja ar “Rīgas vagonbūves uzņēmuma “Baltija”” resursiem, jo uzņēmumā bija nodarbināts tikai viens darbinieks – valdes loceklis, norādīja VK.

Piecus gadus pēc 100% kapitāla daļu iegūšanas tika atzīts, ka “Rīgas vagonbūves uzņēmuma “Baltija”” darbības veidi dublējas ar tā kapitāla daļu turētāja – “Latvijas dzelzceļa Ritošā sastāva serviss” – darbības veidiem. Kopumā laikā no 2016. līdz 2020. gadam “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija”” strādāja ar zaudējumiem un tā pašu kapitāla vērtība samazinājās par 153 007 eiro, minēja VK.

Saistībā ar revīzijā konstatēto par "LDz" un “Latvijas dzelzceļa Ritošā sastāva serviss” rīcību, iegūstot un īstenojot izšķirošo ietekmi “Rīgas vagonbūves uzņēmumā “Baltija””, VK informēs Latvijas Republikas prokuratūru.

Iespējams, pārmaksājam par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem

Pārbaudot, vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpilde atbilst klientu interesēm un ir izmaksu ziņā efektīva, secināts, ka CSDD nav nodrošinājusi ekonomiski pamatotu pakalpojumu cenu noteikšanu. Proti, no 39 izlasē iekļautajiem pakalpojumiem 20 gadījumos netiek gūti kapitālsabiedrības attīstībai plānotie ieņēmumi, bet četros gadījumos klienti pārmaksā, secinājuši revidenti.

VK skaidroja, ka CSDD rīcība nav bijusi pietiekami atbildīga un rūpīga, slēdzot civiltiesiskos līgumus par pakalpojumu saņemšanu no akreditētiem komersantiem, kas paredz daļu no deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma – transportlīdzekļu tehniskā apskate – izpildes iegādi, proti, tieši tehnisko kontroli. 

Saskaņā ar revidentu aplēsēm rezultātā CSDD laikā no 2014. līdz 2020. gadam šiem komersantiem pārmaksāja vismaz 4,4 miljonus eiro, kas negatīvi ietekmēja CSDD sniegto pakalpojumu cenu, jo CSDD nebija panākusi tādu tehniskās kontroles pakalpojumu cenas noteikšanu, lai komersantu peļņa būtu samērīga.

SM neinteresējas par kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas izlietojuma atbilstību mērķim

SM nav aktīvi iesaistījusies kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas izlietojuma uzraudzībā, proti,

līdz revīzijai tā nebija interesējusies, vai ar šo peļņas daļu 137,5 miljonu eiro apmērā sasniegts mērķis, kādam šī peļņa atstāta, lai gan tieši ministrija ik gadu uz Ministru kabinetu virza rīkojuma projektus par kapitālsabiedrībām atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, norādīja VK.

Tāpat ne visos gadījumos, kad peļņa atstāta kapitālsabiedrības rīcībā, skaidri definēti tās izlietojuma mērķi, jo visbiežāk akcionāru jeb dalībnieku sapulces lēmumos par peļņas sadali nav noteikts, kāds tieši finansējuma apjoms no peļņas novirzīts konkrētam projektam vai aktivitātei.

Valsts kontroles ieteikumi pēc revīzijas

SM un CSDD, ieviešot VK ieteikumus, tiks pilnveidota publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldība un pakalpojumu cenu noteikšanas kārtība, tajā skaitā:

  • pilnveidota ministrijas darba organizācija valsts kapitāla daļu pārvaldībai;
  • pilnveidots lēmumu pieņemšanas process par kapitālsabiedrību peļņas sadali un uzraudzības sistēma pār to sasniegtajiem rezultātiem gadījumos, ja tiks lemts par atšķirīgu dividenžu izmaksu, nekā to paredz normatīvie akti;
  • CSDD nodrošinās regulāru cenu pārskatīšanu atbilstoši faktiskajām izmaksām un skaidri definēs pakalpojumus, kuru cena drīkst pārsniegt aprēķināto pašizmaksu;
  • CSDD noteiks tādus pretendentu atlases kritērijus, kas ļaus noteikt ekonomiski pamatotas tehniskās apskates pakalpojuma cenas.

Galvenais ieteikums SM kā "Ventas ostas" kapitāldaļu turētājai ir kompetences ietvaros nodrošināt, ka kapitālsabiedrības padomes locekļu amatu ieņem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam atbilstoši ievēlēti padomes locekļi.

Vienlaikus izstrādāts priekšlikums valdībai izvērtēt nepieciešamību pēc grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, lai uzlabotu trešā līmeņa kapitālsabiedrību pārvaldību un valstī kopumā paplašinātu pienākumu ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, proti, attiecinot to arī uz trešā līmeņa kapitālsabiedrībām.

Termiņš ieteikumu ieviešanai ir 2023. gada janvāris CSDD un 2023. gada jūlijs ministrijai, informēja VK.

CSDD sola ieviest ieteikumus un nodrošināt regulāru pakalpojumu cenu pārskatīšanu

CSDD pēc iepazīšanās ar VK revīziju norādījusi, ka revidenti atzinīgi novērtējusi CSDD pārvaldību vairākos būtiskos jautājumos: pārskatīts un Ministru kabinetā apstiprināts uzņēmuma vispārējais stratēģiskais mērķis, savlaicīgi sagatavota, pārskatāma un atbilstoši strukturēta darbības stratēģija, nodrošināta atbilstoša atskaitīšanās par stratēģijas īstenošanu, kā arī nodrošināts pārskatāms uzņēmuma rīcībā atstātās peļņas izlietojums.

Tomēr VK norādījusi uz atsevišķām nepilnībām CSDD darbā. Kā būtiskāko CSDD atzīmēja, ka vairāku pakalpojuma pašizmaksa atšķiras no Ministru kabineta apstiprinātā cenrāža. Piemēram, 20 gadījumos noteiktā cena ir zemāka par pašizmaksu, bet četriem pakalpojumiem cena ir bijusi augstāka. Ņemot vērā ārējos apstākļus, pakalpojumu pašizmaksa ir mainīga un CSDD atzīst, ka direkcija nav savlaicīgi vērsusies valdībā par nepieciešamajām cenu izmaiņām.

Savukārt attiecībā uz VK secinājumu par komersantiem pārmaksāto pakalpojumu, CSDD norādīja, ka ziņojums ir balstīts uz pieņēmumu, ka atsevišķu akreditēto komersantu peļņa ir bijusi pārāk augsta. Tādēļ CSDD vērš uzmanību, ka, nosakot pakalpojumu cenas, tika veiktas investīcijas vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā, izbūvējot jaunas tehniskās apskates stacijas Siguldā, Jelgavā un Tukumā, vienlaicīgi izveidojot vienu no modernākajiem tehniskās apskates staciju tīkliem Eiropā. 

CSDD atzīmēja, ka revīzijas pārskata periodā iekļauts Covid-19 pandēmijas laiks, bet arī šajā laikā CSDD turpināja apkalpot klientus, pielāgojoties mainīgajiem apstākļiem un cenšoties rast klientiem vislabākos iespējamos risinājumus pakalpojumu saņemšanai. 

CSDD sola ieviest VK revīzijas noteiktos ieteikumus, kas paredz nodrošināt regulāru cenu pārskatīšanu atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī šajā gadā tiks izsludināts publiskais iepirkums par tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanu Latvijā, kas nodrošinās lielāku konkurenci un objektīvu pakalpojuma cenu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt