Lai gan VID šobrīd ievieš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieteikumus, Valsts kontroles ieskatā ar to nepietiek. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka dienestā trūkstot sistemātiskas pieejas korupcijas risku novēršanā.
“Piemēram, vispirms tiek izstrādāta kārtība darbinieku rotācijai, bet tikai pēc tam tiek noteikti šie sensitīvie amati, kuru ieņemošie darbinieki būtu šīm rotācijas jāpakļauj. Lai arī Valsts ieņēmumu dienests 2016. gadā ir uzsācis ieviest Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieteicamās minimālās prasības, Valsts kontroles ieskatā ar to noteikti būs nepietiekami, un šim jautājumam būtu jābūt augstākās vadības vienai no prioritātēm,” pauda Krūmiņa.
Krūmiņa arī kritizēja Valsts ieņēmumu dienesta PVN nodokļa reģistrēšanas sistēmu, kas nedod pārliecību, ka tajā netiktu reģistrēti krāpnieki.
Par trūkumiem liecina tas, ka Valsts ieņēmumu dienests pie vienādiem apstākļiem pieņem dažādus lēmumus par uzņēmuma iekļaušanu PVN maksājumu reģistrā, turpina Krūmiņa.
“Mēs pārbaudījām izlasē iekļautos 102 uzņēmumus un konstatējām, ka 60 gadījumos nodokļu maksātājs ir iesniedzis vien minimālo informāciju, kuru VID ir novērtējis pret sākotnējiem risku kritērijiem un nonācis pie vienādiem secinājumiem. Un tad, pastāvot šādiem vienādiem faktiskajiem apstākļiem, VID 34 gadījumos, nepieprasot papildus informāciju, uzņēmumus reģistrēja PVN maksātāju reģistrā, bet 29 gadījumos pieprasīja papildu informāciju un pēc tās saņemšanas vai nesaņemšanas šo reģistrāciju atteica,” stāstīja Krūmiņa.
“Līdz ar to tas loģiski nerada pārliecību, ka attieksme pret nodokļu maksātājiem ir vienāda un objektīva,” pauda Krūmiņa.
Krūmiņa Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja, ka pēc Valsts kontroles revīzijas par valsts saimnieciskā gada pārskatu secināts – cīņai ar PVN “karuseļiem” jeb nodokļu izkrāpšanu varētu rūpīgāk pārbaudīt uzņēmumus, lai par PVN maksātājiem nevarētu kļūt komersanti, kuru mērķis ir nevis saimnieciskā darbība, bet nodokļu izkrāpšana.
Krūmiņa arī pastāstīja, ka, piemēram, VID ne visos gadījumos pārbauda muitas deklarācijas tad, kad ir visaugstākie riski, un aizvien liela loma ir darbinieku subjektīvajam vērtējumam. Turklāt pārbaudē secināts, ka atgūts tik maz līdzekļu, ka tiek nosegts tikai deklarāciju pārbaudītāju darbs.
Krūmiņa arī norādīja – ja valsts pieprasa konsekventi no iedzīvotājiem un komersantiem savlaicīgi maksāt nodokļus, tad valstij arī konsekventi jārīkojas, bet aizvien mēdz kavēties pārmaksāto nodokļu atmaksas termiņi, kas rada uzticības jautājumu risku.
Valsts ieņēmumu dienests pērn kavējis 14 miljonu eiro pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu, kā arī gandrīz 43 miljonu eiro pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.
Valsts kontroliere jau atkārtoti norādīja, ka valstī vēl aizvien nav izstrādāts politikas plānošanas dokuments nodokļu jomā. Nodokļu likumi bieži mainās bez pārejas perioda, bet nodokļu maksātāji neredz jēgu tos maksāt.
VID noraida pārmetumus
Valsts ieņēmumu dienests nenoraida objektīvu un konstruktīvu kritiku, tomēr daži Valsts kontroles apgalvojumi “nav korekti un ir pat maldinoši”. VID noraida Valsts kontroles izteiktos apgalvojumus saistībā ar dienesta nepietiekamo vērību pret korupcijas risku novēršanu, teikts VID paziņojumā medijiem.
Korupcijas risku novēršana vienmēr ir bijusi viena no VID prioritātēm; tā vienmēr ir bijusi un ir iestrādāta VID darbības stratēģijās un citos nozīmīgos iestādes pamatdarbības dokumentos.
“Tā piemēram, Korupcijas risku reģistrs tika ieviests VID jau 2005.gadā un kopš tā laika tiek regulāri aktualizēts un pilnveidots, un katram gadam tiek izstrādāts un īstenots korupcijas risku mazināšanas plāns,” pauž VID.
VID arī noraida izteiktos pārmetumus par nodokļu maksātāju reģistrēšanas procesu PVN maksātāju reģistrā.
“VID darbības ir vērstas uz to, lai savlaicīgi identificētu uzņēmumus, kuriem, iespējams, nav nodoms veikt reālu saimniecisko darbību, un nepieļaut šādu potenciālo negodprātīgo komersantu reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā, lai tādējādi jau preventīvi novērstu iespējamo PVN izkrāpšanu no valsts budžeta, kā arī mazinātu riskus godprātīgajiem nodokļu maksātājiem iesaistīties darījumos ar šādiem “sadarbības partneriem”, skaidro dienests.
Turklāt likumā ir skaidro noteikti kritēriji, kādos gadījumos VID ir tiesīgs pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļu maksātāju VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
“VID savas kompetences ietvaros pastāvīgi, taču līdz šim nesekmīgi mēģina virzīt normatīvo aktu grozījumus, lai paplašinātu iestādes tiesības savlaicīgi ierobežot negodprātīgu komersantu reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā, kā arī VID tiesības operatīvi izslēgt komersantu no šī reģistra aizdomu gadījumā par iespējamu PVN izkrāpšanu no valsts budžeta,” teikts VID paziņojumā.
VID noraida arī izteiktos pārmetumus par muitas deklarāciju pārbaudes procesu. Pārbaudes objektu atlase nav vērsta uz konkrētu nodokļu maksātāju (importētāju), bet gan uz preci un to raksturojošiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka, lai pārbaudītu riskam pakļautās preses un mazinātu nodokļu nenomaksas riskus, muitā katrā stadijā (muitošanas un pēcmuitošanas) var tikt realizēta attiecīga kontrole. Muitas deklarāciju atlase pēcmuitošanas datu atbilstības pārbaudēm tiek veikta, balstoties uz sistēmas automātisku atlasi, izvēloties tās muitas deklarācijas, kas atbilst iekšējā normatīvā aktā definētiem atlases kritērijiem, kā arī uz saņemto riska informāciju.
Par Valsts kontroles pilnvarām turpina diskutēt
Trūkumus Valsts kontrole novērojusi arī pašvaldību īpašumu uzskaitē. Pašvaldībām neesot skaidrības, kas un kādā vērtībā tām īsti pieder. Tas rada būtisku īpašumu izsaimniekošanas risku.
“Protams, jautājums, kādi tam ir iemesli. Veicot revīzijas, mēs secinājām, ka ir vainojama gan vāja iekšējās kontroles sistēmas vide, tāpat mēs konstatējām arī nepilnības normatīvajos aktos, dažos gadījumos nepietiekamu zvērināta revidenta darbu, kā arī mēs konstatējām to, ka šīs darbības kvalitāti būtiski ietekmē fakts, ka publisko reģistru lietotājiem nav pieejama kvalitatīva un skaidri saprotama informācija, kuru tad varētu izmantot pašvaldības,” sacīja Krūmiņa.
Šobrīd Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija skata apjomīgus grozījumus Valsts kontroles likumā, kas dotu Valsts kontrolei tiesības no amatpersonām piedzīt nelikumīgi iztērētu valsts naudu.
Valsts kontrole norāda, ka laika posmā no 2006. līdz 2015. gadam pēc Valsts kontroles revīzijās atklātajiem pārkāpumiem tika uzsākti 80 kriminālprocesi, taču tikai piecos gadījumos personas ir krimināli sodītas. Elita Krūmiņa uzskata, ka Valsts kontroles pilnvaras nelikumīgi iztērēto naudu piedzīt liktu amatpersonām ar valsts naudu rīkoties atbildīgāk.
Iecerētās izmaiņas gan kritizē Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Tās vadītājs, “Vienotības” deputāts Viktors Valainis ir pārliecināts, ka vispirms būtu jāvērtē, kāpēc jau tagad par nelikumīgi iztērētu valsts naudu atbildība neseko.
“Ja mēs gribam efektīvu valsts pārvaldi, tad skatāmies uz tiem instrumentiem, kas jau pastāv, kā viņus pastiprināt. Tālākajās diskusijās par šo likumprojektu es tomēr sagaidītu no Valsts kontroles un arī no citu šo uzraugošo institūciju pārstāvjiem, kas tad šobrīd nav kārtībā,” atzina Valainis.
Valsts kontroles pilnvaru palielināšanu deputāti plāno skatīt kādā no tuvākajām Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdēm.
