ĪSUMĀ:
- ETL uzlādes tīkla izveidei pērn izlietoti 3,3 miljoni eiro, bet uzturēšanai – 188 000 eiro.
- Pašlaik 90% ETL uzlādes izmaksu staciju tīklā tiek finansētas no valsts budžeta.
- Pakalpojuma pašizmaksa ir augsta, jo reģistrēto ETL skaits ir mazs, tāpat arī uzlāžu skaits staciju tīklā.
- Ja neveicinās ETL izmantošanu, infrastruktūras uzturēšana radīs būtisku slogu valsts budžetam.
- Satiksmes ministrs uzskata, ka šī valdība daudz vairāk pievērš uzmanību videi, tādēļ izdosies panākt, ka vairāk cilvēku lieto elektromobiļus.
2016. gadā Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāka īstenot Eiropas Savienības (ES) projektu "ETL uzlādes infrastruktūras izveidošana”, kura laikā līdz 2021. gadam Latvijā plānots uzstādīt 139 ETL ātrās uzlādes stacijas, no kurām 70 uzsāka darboties 2018. gada jūlijā.
No projekta sākuma līdz 2018. gada beigām ETL uzlādes tīkla izveidei ir izlietoti 3,3 miljoni eiro, bet ETL uzlādes tīkla uzturēšanas izmaksu segšanai CSDD no valsts budžeta 2018. gadā saņēma gandrīz 188 000 eiro.
Valsts kontrole pēc revīzijas atzīst, ka ETL uzlādes tīkla darbības rezultāti pirmajos sešos mēnešos norāda uz risku, ka bez papildu atbalsta pasākumiem ETL izmantošanas veicināšanai un ETL lietotāju paradumu maiņai izveidotās infrastruktūras uzturēšana ilgtermiņā valsts budžetam var izmaksāt dārgāk, nekā sākotnēji prognozēts. Tas ilgtermiņā radīs būtisku slogu valsts budžetam.
2018. gadā vienas ETL uzlādes stacijas fiksētās izmaksas bija vidēji 2837,67 eiro un vienas ETL uzlādes izmaksas bija 29,32 eiro, no kuriem 26,43 eiro jeb 90% tiek finansētas no valsts budžeta.
Šo salīdzinoši augsto ETL uzlādes pakalpojuma pašizmaksu galvenokārt ietekmē Latvijā mazais reģistrēto ETL skaits un fakts, ka tikai aptuveni 12% no visām uzlādēm tiek veiktas ETL uzlādes staciju tīklā, norāda Valsts kontrole.
Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka absolūtais vairākums ETL vadītāju uzlādei izvēlas vietas, kas atbilst viņu ikdienas ritmam un paradumiem, nevis projekta ietvaros uz vienotā Eiropas Savienības transporta tīkla (TEN-T) ceļiem un lielākajās apdzīvotajās vietās izveidotajās ETL uzlādes stacijās. Pamatā tas notiek mājās, pie iestādēm vai iepirkšanās centriem, kur jāpavada laiks, nevis dīkstāvē jāgaida, kad auto uzlādēsies. Līdz ar to veidojas augstas ETL uzlādes staciju dīkstāves izmaksas, jo uzturēšanas izmaksas (piemēram, apdrošināšanas, interneta pieslēguma, zemes nomas, elektroenerģijas pašpatēriņa, informācijas vadības sistēmas u.c. izmaksas) ir jāsedz neatkarīgi no tā, vai uzlādes stacijas tiek izmantotas.
Eiropas valstīs ETL izmantošanas veicināšanai tiek sniegti dažādi valsts un pašvaldību finansēti atbalsta pasākumi. Izplatītākie ir tie, kas padara lētāku ETL iegādi (piemēram, ETL iegādes subsīdijas, ETL iegādes un ekspluatācijas nodokļu atlaides), vai sniedz ETL lietotājiem priekšrocības pilsētu infrastruktūras lietošanā (piemēram, bezmaksas stāvvietas un tiesības lietot sabiedriskā transporta joslas).
Lai gan Latvijā ETL vēl nav ļoti izplatīti (2018. gada beigās bija reģistrēti vien 460 ETL), arī mūsu valstī ETL lietotājiem ir pieejamas atsevišķas priekšrocības, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju automobiļu lietotājiem.
Piemēram, bezmaksas autostāvvietas, sabiedriskā transporta joslu izmantošana un nodokļu atlaides, iegādājoties un lietojot ETL, piebilst Valsts kontrolē.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka valdībai izdosies panākt, ka cilvēki vairāk lieto elektromobiļus.
"Ņemot vērā, ka mūsu valdība daudz vairāk skatās uz vides jautājumu risināšanu nekā iepriekšējā, es domāju, ka mēs atradīsim veidus, kā stimulēt iedzīvotājus vairāk iegādāties elektromobiļus, tad jau arī uzlādes tīkls sāks loģiskā veidā darboties," ministrs teica intervijā Latvijas Radio.
