Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Eksperti devušies uz Zaporižjas AES

Latvijas mazo ostu pārvaldība

Valsts kontrole atklāj pārkāpumus Latvijas mazo ostu pārvaldībā

Valsts kontrole revīzijā "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" konstatējusi neatbilstības gandrīz katrā to pārvaldības un darbības aspektā – stratēģiskajā vadībā un attīstības plānošanā, finanšu pārvaldībā un rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu, iekšējās kontroles sistēmas izveidē un uzraudzībā. Vairākos gadījumos ostu pārvaldes neievēro tām saistošo tiesību aktu prasības, informēja Valsts kontrolē.

ĪSUMĀ par Valsts kontroles secināto:

  • Ilgstoši nav bijis intereses par mazo ostu darbību valsts mērogā; arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".
  • Konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, t.sk. nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.
  • Pāvilostas un Skultes ostu pārvaldes ES struktūrfondu projektos iegādātos pamatlīdzekļus nodevušas bezatlīdzības lietošanā komersantiem.
  • Ilgstoši iegūtie finanšu līdzekļi no mazo ostu darbības nav pietiekami, lai nodrošinātu to  infrastruktūras saglabāšanu nepieciešamajā tehniskajā stāvoklī un attīstību.
  • Mazo ostu valdēs nodarbināts nesamērīgi liels valdes locekļu skaits.
  • KNAB vienai amatpersonai piemērojis administratīvo sodu, un vienai personai izteikts aizrādījums.
  • Mazo ostu pārvaldēm jāpilnveido atkritumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole atklāj vairākas nepilnības mazo ostu pārvaldībā
00:00 / 03:20
Lejuplādēt

Revīzijas iestādē norādīja: lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji.

Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem, tostarp ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Valsts kontrole secinājusi, ka līdz šim ilgstoši nav bijis intereses par mazo ostu darbību valsts mērogā. Arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Patlaban mazo ostu loma, nozīme un nākotnes perspektīvas nav pietiekami integrētas attīstības plānošanas dokumentos nacionālā līmenī, un valdības institūcijām būtu nepieciešams ar "svaigu aci" izvērtēt mazo ostu lomu transporta, tautsaimniecības, zvejniecības, valsts aizsardzības un jebkurā citā jomā šajos ģeopolitiski un sociāli ekonomiski mainīgajos apstākļos.

Savukārt pašvaldības kā mazo ostu īpašnieces līdz šim nav pienācīgi iesaistījušās ostu attīstības plānošanā, nenosakot konkrētus mērķus un sasniedzamos rādītājus, kā arī neuzraugot un neanalizējot ostu pārvaldības un publisko aktīvu atdeves rezultātus.

"Ņemot vērā mazo ostu ģeogrāfisko izvietojumu, krasās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju ietekmi uz dažādām nozarēm, īpaši enerģētiku un kokrūpniecību, ir laiks pārvērtēt mazo ostu stratēģisko un attīstības plānošanu gan nacionālā, gan reģionālā līmenī, lai izveidotu jaunu, faktiskajai situācijai, prognozēm un riskiem atbilstošu stratēģiju, kā arī ilgtermiņā darboties spējīgu pārvaldības modeli," skaidro Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta Trešā sektora vadītājs Oskars Erdmanis.

Valsts kontrole aicinājusi Satiksmes ministriju (SM) sadarbībā ar Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomi (LOTLP) un pašvaldībām mazo ostu attīstības jautājumus turpināt integrēt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentos.

Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka mazo ostu attīstības plānošana un darbības uzraudzība neatbilst normatīvajam regulējumam un principiem – ne ostu pārvaldēs, ne ostu valdēs.

Revīzijā secināts, ka mazo ostu pārvaldes, kas nodrošina to darbību, daudzkārt neveic ostu pārvaldību atbilstoši normatīvajiem aktiem. Cita starpā nav izstrādāti vai netiek aktualizēti svarīgākie dokumenti – ostu attīstības programmas un ostu darbības noteikumi. Nav izstrādāta kārtība caurskatāmai zemes nomas maksas noteikšanai un metodika maksas pakalpojumu cenrāžu noteikšanai. Tāpat, piemēram, pārvaldnieki nesniedz ostas valdēm nolikumos noteiktos regulāros pārskatus par ostu darbības rezultātiem, netiek aprēķināti aktīvu atdeves rādītāji un analizēti rezultāti, līdz ar to lēmumu pieņēmējiem, t.sk. pašvaldībām, nav datu, uz kuriem balstīt operatīvus, objektīvus un ekonomiski pamatotus lēmumus par ostas darbību un attīstību. Ostu pārvaldes neizstrādā likumā noteikto perspektīvo budžetu pieciem gadiem un tādējādi nenodrošina vienotu ostu darbības stratēģisko un finanšu pārvaldību.

Intervija ar Valsts kontroles pārstāvi Oskar Erdmani
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ostu pārvalžu saimnieciskās darbības rādītājus ietekmē vairāki faktori,

tomēr vispusīgu darbības rādītāju analīzi nav iespējams veikt, jo nevienā no ostu pārvaldēm netiek rēķināta un kontrolēta sniegto pakalpojumu pašizmaksa, secinājusi revīzijas iestāde.

Tāpat Valsts kontrolē minēja, ka mazo ostu pārvalžu gada pārskatos par 2020. gadu nav atklāta informācija par valdījumā esošiem īpašumiem vismaz 6 456 407 eiro vērtībā, kas savukārt finanšu pārskatu lietotājiem, t.sk. pašvaldībai, liedz iespēju novērtēt ostas saimniecisko darbību – nav iespējams iegūt datus par izmantoto valsts un pašvaldību aktīvu efektivitāti.

Revidents secinājis, ka kopumā mazo ostu darbības rādītāji ir ar pozitīvu pieaugumu, tomēr iegūtie finanšu līdzekļi no to darbības nav pietiekami, lai nodrošinātu ostu infrastruktūras saglabāšanu nepieciešamajā tehniskajā stāvoklī un tās attīstību, kā arī finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai novērstu ostās ilgstoši esošās problēmas, lai gan ostu pārvaldes šīs problēmas un vajadzības ir apzinājušas. Spilgtākais piemērs šādai pieejai, pēc Valsts kontroles teiktā, ir Jūrmalas ostas pārvalde, kura plānošanas dokumentos ir uzsvērusi Lielupes padziļināšanas nozīmi, tomēr nekādas konkrētas darbības nav veikusi, kā vienu no iemesliem norādot finansējuma trūkumu. Pašvaldības un ostas pārvaldes rīcība Lielupes upes dziļuma nenodrošināšanā ir novedusi pie tā, ka gan 2021., gan 2022. gadā piekļuve Jūrmalas ostai ir neiespējama sēkļu dēļ. Tāpēc navigācija Lielupes grīvā un kuģu kanālā tika slēgta jau 2021. gada aprīlī.

Burātāju un jahtotāju pārstāvji norādījuši, ka šo neizdarību dēļ daudzi burātāji Lielupi jau ir pametuši, kas attiecīgi arī atspoguļojas ostas teritorijā esošo uzņēmumu darbības rādītājos.

Tāpat Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka pašvaldību un mazo ostu pārvalžu rīcība ar finanšu līdzekļiem neatbilst ostu pārvalžu darbības nodrošināšanai atļautajiem finansēšanas avotiem un normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai – trīs ostu pārvaldes ir saņēmušas finanšu līdzekļus no ostas komersantiem. Savukārt Pāvilostas un Skultes ostu pārvaldes, neievērojot normatīvo aktu prasības, ES struktūrfondu projektu ietvaros iegādātos pamatlīdzekļus ir nodevušas bezatlīdzības lietošanā komersantiem. Turklāt Skultes ostas pārvaldē, iespējams, ļaujot komersantam saņemt atbalstu komercdarbībai, kas nav paredzēts normatīvajos aktos – izveidotie infrastruktūras objekti iegūti komersantam lietošanā ar mazāku projekta līdzfinansējumu (attiecīgi ar lielāku publiskā finansējuma atbalstu), t.i., līdz pat 90% no projekta attiecināmajām izmaksām (vismaz 1,74 miljoni eiro).

Ne visas mazo ostu pārvaldes ir nodrošinājušas iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību, tā liedzot iespēju pārliecināties, vai visi peldlīdzekļi ir uzskaitīti un par visiem tiem sniegtajiem pakalpojumiem un ostu maksām ir gūti ieņēmumi pilnā apmērā, kā arī – vai maksas ir piemērotas atbilstoši ostu pakalpojumu cenrāžiem. "Skaidrs regulējums ar pārredzamiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kas attiecas uz ostas infrastruktūras izmantošanu un ostas pakalpojumu finansēšanu un maksu iekasēšanu, ir priekšnoteikums ostas attīstībai un saimnieciskai rīcībai ar ostai uzticētajiem publiskajiem aktīviem," uzsvēra Erdmanis.

Valsts kontroles ieskatā būtu jāpārvērtē mazo ostu valdēs nepieciešamo valdes locekļu skaits, kritēriji to atlasei un darba novērtējumam.

Revidentu ieskatā nav pamatotas normatīvā akta prasības attiecībā uz valdes locekļu skaitu visās mazo ostu valdēs, jo šobrīd tas nav atkarīgs no ostu darbības veidiem un apjoma. Pašlaik ir nodarbināts nesamērīgi liels valdes locekļu skaits. Piemēram, trīs no septiņām mazajām ostām – Engures (8 valdes locekļi), Jūrmalas (9) un Pāvilostas (10) – nenodrošina kravu apgrozījumu, attiecīgi sniedz šauru pakalpojumu klāstu, bet valdes locekļu skaits ir tāds pats kā ostās, kas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu.

Valsts kontrolē norādīja, ka pašlaik ne normatīvais regulējums, ne pašvaldību izvirzītās prasības nenosaka prasības ostu valdes locekļu izglītībai un darba pieredzei un pretēji labas pārvaldības principiem valdes locekļu darba rezultāti netiek vērtēti. Tāpat netiek dokumentēts process, kā pašvaldība izvēlas kandidātus valdes locekļa amatam, kas rada risku, ka process nav atklāts un ka kritēriji nenodrošina labāko kandidātu atlasi.

Pieci ostu valdes locekļi, iespējams, ir atradušies interešu konflikta situācijā, jo ir piedalījušies lēmumu pieņemšanā savās interesēs.

Savukārt piecās ostu pārvaldēs vairākiem valdes locekļiem pašvaldības nav izsniegušas rakstveida atļaujas amatu savienošanai, tādējādi nenodrošinot interešu konflikta risku pārvaldību. Revīzijas laikā KNAB vienai amatpersonai ir piemērojis administratīvo sodu, un vienai personai ir izteikts aizrādījums.

Revidentu ieskatā ostu valdes locekļu iecelšanas process būtu pielīdzināms valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtībai kapitālsabiedrībās, jo mazo ostu valdes locekļa pienākumi un atbildība neatšķiras no publiskas kapitālsabiedrības padomes locekļa kompetences. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BICG) ieteikumi "Kā izveidot profesionālas padomes valsts kapitālsabiedrībās Latvijā?" kā labā prakse varētu būt attiecināmi arī uz mazo ostu valžu locekļu atlasi un to pienākumiem.

Vēl revīzijas iestāde konstatējusi, ka mazo ostu pārvaldes nenodrošina efektīvu atkritumu apsaimniekošanu. Lai arī notekūdeņu novadīšana nav būtiskākais piesārņojuma radītājs Baltijas jūrā, ostām aktīvi jādarbojas, lai mazinātu tajās ienākošo un izejošo peldlīdzekļu negatīvo ietekmi uz vidi – īpaši ņemot vērā ekspertu norādes, ka jūrā piesārņojuma apjoms pieaug un situācija vērtējama kā slikta.

Mazo ostu pārvaldēm ir jānodrošina atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrāde un atkritumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvajiem aktiem, taču lielākoties tas netiek darīts.

Piemēram, Engures, Pāvilostas, Rojas un Skultes ostu pārvaldes ilgstoši (pat vairāk nekā 10 gadus) nav aktualizējušas plānu, pēc kura organizē atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanu ostu teritorijās. Tāpat, lai arī pārsvarā mazajās ostās ir nodrošināta iespēja nodot kuģu un citu peldlīdzekļu radītos notekūdeņus, kuģotāji to neizmanto bieži – tas palielina risku, ka notekūdeņus "pa tiešo" izgāž ūdenstilpēs.

"Lai novērstu vides piesārņojuma riskus, esam aicinājuši ostu pārvaldes izstrādāt un aktualizēt atkritumu apsaimniekošanas plānus atbilstoši normatīvajam regulējumam un ieviest atbilstošas kontroles procedūras. Jāmin, ka šī nav pirmā revīzija, kurā konstatējam, ka vides jautājumiem no atbildīgo instanču puses netiek pievērsta pietiekama uzmanība, tajā skaitā Valsts vides dienests neīsteno savu uzraudzības funkciju pietiekamā kvalitātē," norādīja Erdmanis.  

Pamatojoties uz revīzijā konstatēto un secinājumiem, mazo ostu pārvaldēm un pašvaldībām sniegti 10 ieteikumi, lai novērstu neatbilstības un ieviestu normatīvajiem aktiem un labas pārvaldības principiem atbilstošu ostu pārvaldību un darbību. Termiņš ieteikumu ieviešanai ir 2023. gada jūlijs. 

Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta direktores vietnieks Andris Maldups Latvijas Radio pauda, ka ministrija ņems vērā ieteikumus. Vienlaikus ministrijā vērsa uzmanību, ka atbilstoši likumam mazās ostas ir pašvaldību pārziņā, līdz ar to laba pārvaldība ir vietvaru kompetencē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti