Panorāma

57 novadi neatbilst likuma nosacījumiem

Panorāma

Ārzemniekiem zemes iegādei būs jārunā latviski

Valsts iestādēs piemaksām izlietoti 6,3 miljoni eiro

Valsts kontrole apšauba 6,3 miljonu eiro izlietojumu piemaksām valsts iestādēs

Valsts kontrole (VK) apšauba 6,3 miljonu eiro izlietojumu piemaksām valsts iestāžu darbiniekiem pērn. To pēc revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs ceturtdien, 18.maijā, paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Vērtējot 2016.gada valsts iestāžu darbiniekiem piešķirtās piemaksas, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par piešķirto piemaksu pamatojumu kopumā par 6,3 miljoniem eiro.

Lai arī saskaņā ar prasībām prēmiju jeb piemaksu mērķis ir motivēt labākos darbiniekus, revīzijās konstatēts, ka prēmijas un piemaksas piešķirtas arī par darbu, par ko jau tiek maksāta alga.

 "Piemaksu piešķiršanas process par personisko darba ieguldījumu vai kvalitāti daudzās iestādēs ir formāls un nerada pārliecību, ka izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķa sasniegšanā.

Ir arī gadījumi, kad šīs piemaksas tikušas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei," norāda valsts kontroliere.

Viņa norādīja, ka valsts institūcijās prēmijas un piemaksas aizvien maksā tikai par to, ka strādājošais ir labs cilvēks. "Piemaksa par darba kvalitāti tiek noteikta arī gadījumos, ja darbs nav veikts kvalitatīvi," par pārbaudēs secināto klāstīja Krūmiņa.

Krūmiņa: Piemaksas noteiktas arī tad, ja darbs nav veikts kvalitatīviEdgars Kupčs

    Pēc viņas teiktā, arī pērn nogalē atsevišķās iestādēs konstatēts "gada nogales drudzis" jeb vēlme gada beigās piemaksu veidā maksimāli izlietot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.

    Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) 54% no 2016. gadā izmaksātās piemaksas kopsummas ir izmaksāti gada pēdējā ceturksnī. Pārvaldes pārstāve Santa Jonāte atzīst - ar izcilu darbu tam nav bijis saistības.

    "Nav noslēpums, ka iekšlietu sistēmā un arī PMLP ir viens no zemākajiem atalgojumiem darbiniekiem. Iestādei vairāku faktoru rezultātā veidojās finanšu līdzekļu ekonomija, piemēram, kadru mainības dēļ. Un tā atspoguļojās tikai gada otrajā pusē. Līdz ar to tas ir tas iemesls, kāpēc šīs piemaksas tiek izmaksātas gada beigās," teica Jonāte.

    Tāpat saistībā ar bēgļu uzņemšanas lietām pārvaldē izveidoti 16 jauni amati, kam sākumā paredzētas lielākas algas nekā pārējiem darbiniekiem. Tiem samaksa samazināta, ietaupīto pārdalot citiem.

    Par pieciem gadījumiem Valsts kontrole līdzekļu izlietojumu padziļināti lūgs izvērtēt Ģenerālprokuratūrai.

    Tai būs jāsniedz atzinums par papildatvaļinājumu apmaksu Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē esošajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), par piešķirtajām darbinieku prēmijām sociālās korekcijas iestādē "Naukšēni" un Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) samaksātajiem līdzekļiem "Darba drošības un vides veselības institūtam" par nesaņemtajiem pakalpojumiem.

    Piemēram, Latvijas investīciju attīstības aģentūra izmaksājusi vairāk nekā 14 tūkstošus eiro 31 bijušajam darbiniekam. Tās direktors Andris Ozols uzsver - rīkojāmies pareizi, jo lietu nodošanas dēļ bez atvaļinājuma pierunāti strādāt atlaižamie darbinieki, kuri iepriekš nodarbojušies ar struktūrfondu projektiem: "Piedāvājums, atvainojiet par žargonu, ir uzmest tos, kuri ir atlaisti, bet kurus mēs atlaidām un pierunājām, lai nevis izmanto atvaļinājumu, bet lai atvaļinājuma vietā nāk uz darbu un atstrādā. Jautājumi ir lieki – viena liela cūcība šajā Valsts kontroles sadaļā."

    Resursus kopumā prot uzskaitīt

     

    Vērtējot valsts iestāžu gada pārskatus, Valsts kontrole ir secinājusi, ka arī 2016. gadā situācija uzskaites jautājumos neatšķiras no iepriekšējo gadu tendences – valsts iestādes kopumā prot pareizi uzskaitīt resursus.

    Tomēr darvas karotes medus mucā ik pa laikam parādās - atšķirībā no 2015. gada, kad finanšu revīzijās pirmo reizi ilgākā laikā sniegti pozitīvi atzinumi, šogad četri atzinumi ir ar iebildi. 

    Divos gadījumos - IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav risinājušas problēmas, kuras revidentu uzmanību bija piesaistījušas jau agrāk. Lai gan problēmas ir novēršamas, ieteikumu ieviešana ir ievilkusies.

    VARAM netiek galā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas nav uzskaitījusi derīgos izrakteņus 42 miljonu eiro vērtē. Savukārt IZM nav izkontrolējusi, ka pašvaldības skolotājiem neizmaksā 6,5 miljonus eiro. 

    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saimniecībā nav kārtības, jo nav zināms, vai dokumentos esošās mantas pastāv arī dzīvē.

    Savukārt kriminālprocess sākts par Aizsardzības ministrijai (AM) pakļautās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā iztērētiem vairāk nekā sešiem miljoniem eiro, kuru ceļi līdz galam nav zināmi.

    Latvijas Radio korespondents Edgars Kupčs par Valsts kontroles revīziju

      Savukārt virkne iestāžu ir negribīgas uz iepirkumu rīkošanu. Piemēram, pārkāpumi iepirkumu organizēšanā konstatēti Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā arhīvā.

      Gadu no gada revidenti arī atklāj, ka valsts pārvaldē strādājošajiem patīk dienesta mašīnas izmantot privātajām vajadzībām. Šoreiz izpētīta situācija Tieslietu ministrijā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Atklājumi par vadošo darbinieku godīgumu neliecina, secinājusi Valsts kontrole.

      Neatbilstības arī naudas izlietojumā 

      Tāpat Valsts kontrole revīzijās ministrijās un centrālajās valsts iestādēs pārbaudīja to, vai nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota jēgpilni un sasniedz plānoto mērķi.  Izlases veidā pārbaudot 18 valsts iestādes, pārkāpumi vai neatbilstības konstatētas astoņos resoros.

      EM aizrādīts par ārpustiesas patērētāju strīdu izskatīšanas mehānisma ieviešanai Latvijā piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Revidenti nespēja izvērtēt, cik atbilstoši iztērēti šī mehānisma ieviešanai atvēlētie 185 000 eiro, teica Krūmiņa.

      Tāpat aizrādīts Labklājības ministrijai - par RSU aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts" piešķirto līdzekļu darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai izlietojumu. Daļa resursu iztērēti neatbilstoši mērķim, piemēram, komandējumiem, teica valsts kontroliere.

      Savukārt Veselības ministrija (VM) aizrādīts par neatbilstībām starpvalstu norēķinu veikšanā par veselības aprūpes izdevumiem Latvijas pilsoņiem citās valstīs. VM paspārnē esošais Nacionālais veselības dienests (NVD) kavējot maksājumus, piebilda valsts kontroliere.

      Uz trūkumiem Valsts kontrole norāda Iekšlietu ministrijai par finansējuma izlietošanu Vēlētāju reģistra pilnveidei PMLP, Ministru kabinetam par vienota tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveidi.

      Revīziju rezultātā Valsts kontrole ministrijām un centrālajām valsts iestādēm kopumā ir sniegusi 110 ieteikumus, no kuriem 65 ieteikumi ir attiecināmi uz uzskaites pareizības jautājumiem un 45 ieteikumi – uz atbilstības un lietderības jautājumiem.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti