“Nasdaq Riga” biržas valdes locekle Liene Dubava apliecināja, ka saņemts uzņēmuma paziņojums par to, ka nav panākta vienošanās ar „Swedbank” attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad. Līdz ar to situācija rūpnīcā ir nopietna.
Dubava gan piebilst, ka iepriekš uzņēmums centies optimizēt savu darbību, tostarp samazinot darbinieku skaitu. Galvenais iemesls grūtībām ir pasūtījumu kritums no Krievijas, kam savukārt cēlonis ir sankcijas.
Garantijas sniegt vairs nevar
Tāpēc nu uzņēmums lūdzis valdību piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai.
Taču Valsts kases noraida iespēju izsniegt valsts galvojumu „Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai”.
Atbilstoši likumam par budžeta un finanšu vadību galvojumi valsts vārdā tiek sniegti tikai par saistībām uzņēmumiem, kur valsts vai pašvaldību kapitāldaļu apjoms pārsniedz 50%, skaidro Valsts kases Finansēšanas departamenta direktore Antra Bērziņa.
Vēl pirms dažiem gadiem valsts galvojums tika sniegts uzņēmumam “Liepājas metalurgs”, taču tolaik likums ļāva arī privātajiem uzņēmumiem pretendēt uz šādu atbalstu. Šobrīd tādas iespējas vairs nav.
Bērziņa gan pieļauj, ka Ekonomikas ministrijā varētu meklēt citus atbalsta mehānismus, kas nav valsts galvojums.
Svarīgs darba devējs pilsētā
Tikmēr Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) pauž, ka pilsētai šis uzņēmums ir ļoti svarīgs. “Domāju, ka jāmeklē iespēja uzņēmumu atbalstīt, lai saglabātu ražošanas jaudas,” viņš saka.
Kopumā dzelzceļa nozare Daugavpilī ir būtisks darba devējs, un “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” ir lielākais šāds uzņēmums. Tāpēc tā ražošanas apjomu samazināšana vai rūpnīcas slēgšana atstās smagu iespaidu uz sociālo situāciju pilsētā.
Arī “SEB bankas” ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis apstiprina – Daugavpils ekonomika balstās uz tranzīta nozari, un šī uzņēmuma nozīme ir liela. Ņemot vērā, ka kravu apjoms tuvākajā laikā būtiski nepieaugs, tas rada iespaidu uz visa reģiona ekonomiku. Tāpēc būtiski būtu, lai šis uzņēmums izdzīvotu.
Tajā pašā laikā Latvijā šajā nozarē starpība starp to, ko vēlas redzēt patērētājs un ko iespējams saražot, ir liela, atzīst Gašpuitis.
Bet situācija neesot bezcerīga. Uzņēmumā ir prasmes un zināšanas, kuras varētu izmantot.
Viņaprāt, vajadzētu skatīties uz praksi pasaulē – iepirkumos noteiktas komponentes vajadzētu ļaut ražot vietējiem uzņēmumiem. Piemēram, varētu meklēt iespējas aizsardzības jomas pasūtījumos, jo smagā bruņojuma apjoms Latvijā pieaugs.
Ziņots, ka "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" ir lielākais uzņēmums Baltijas valstīs, kas veic dzelzceļa ritošā sastāva kapitālo remontu, apkopi un modernizāciju, kā arī rezerves daļu ražošanu un remontu.
Šā gada martā rūpnīcā piedzīvotas atlaišanas - no darba atbrīvoti vairāk nekā 80 darbinieki.
Vēlāk jūnijā viena no uzņēmuma valdes loceklēm Natālija Petrova atzina, ka uzņēmumam līgumu nav tik daudz kā gribētos, bet vadība strādā pie tā, lai varētu noslogot uzņēmumu trijās maiņās, varētu nopelnīt un pirkt jaunas iekārtas.
