Sēdē savu ziņojumu par Valsts kasē esošajiem līdzekļiem, valsts parādu, aizdevumiem un parādu atmaksas grafiku sniedza arī Valsts kase.
“Valsts kase nedrīkst būt tukša. Tas ir mūsu pamata uzdevums jebkurā situācijā – ārkārtas vai normālā situācijā,” uzsvēra Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.
“Tāpēc mēs dotajā brīdī pildām savu uzdevumu, aizņemamies nepieciešamo apjomu, lai nodrošinātu Valsts kases kontos finansējumu gan vīrusa situācijas risināšanai nepieciešamiem izdevumiem, gan arī visiem pārējiem budžeta izdevumiem un arī valsts parādu saistību izpildei,” uzsvēra Valsts kases pārstāve.
Viņa stāstīja, ka vīrusa uzliesmojums radīja nepieciešamību papildināt Valsts kases kontos pieejamo resursu rezervi un to operatīvi arī izdevās nodrošināt, aizņemoties gan iekšējā, gan starptautiskos finanšu tirgos.
Viņa stāstīja, ka vīrusa globālā uzliesmojuma dēļ finanšu tirgi strauji reaģēja. Tas izraisīja arī valstu kredītreitinga uzcenojuma līmeņa kāpumu, līdz ar to aizņemšanās tirgos šobrīd ir dārgāka, nekā tas būtu normālos apstākļos.
“Lai mazinātu šādos svārstīgajos apstākļos veicamās aizņemšanās izmaksu ietekmi uz valsts budžetu - lai ietekme būtu pēc iespējas īsāka un mazāka, arī apzināti tika izvēlēti relatīvi īsāki resursu piesaistīšanas termiņi. Lai būtu zemākas procentu likmes, bet vienlaikus ņemtu vērā esošo valsts parāda atmaksas grafiku,” skaidroja Jalovecka.
“Pašreiz veiktā aizņemšanās nepalielina valsts parāda pārfinansēšanas riskus, un valsts parāda portfeļa riski tiek vadīti tāpat kā parasti saskaņā ar valsts parāda vadības pamatprincipiem. Tirgi mums ir pieejami. Valstij ir investīciju kategorijas kredītreitings, kas ļauj arī aizņemties šādos apstākļos ar labvēlīgiem nosacījumiem,” stāstīja Valsts kases pārstāve.
Patlaban Latvijas ārējais parāds veido apmēram desmit miljardus eiro jeb trešdaļu no iekšzemes kopprodukta.
Savukārt Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme komisijas sēdē uzsvēra, ka Saeimā, apstiprinot Covid-19 likumu, bija iespējams par 300 miljoniem eiro palielināt valsts budžetā līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Tomēr šo līdzekļu apjomu vēl ir iecerēts palielināt.
“Šobrīd visu nozaru ministrijas ir aicinātas atbilstoši premjera rezolūcijai pēc vienotas sistēmas pārskatīt savus budžetus, un, protams, tos pasākumi, kurus šobrīd ir ietekmējusi krīze. Tie ir visi publiskie pasākumi gan kultūras jomā, gan sporta jomā, gan Dziesmu svētki. Viss šis finansējums tiks novirzīts uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Līdz šim lielākais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalstu izmaksai. Summa ap 102 miljoniem. Veselības jomai 20 miljoni eiro,” informēja Plūme.
Viņa stāsta, ka šobrīd Aizsardzības ministrija strādā pie vienota iepirkuma, lai iegādātos individuālos aizsardzības līdzekļus, kurus pēc tam nodos gan valsts, gan pašvaldību institūcijās strādājošajiem. Maskas un respiratori tiks iegādāti no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī nolemts pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
