Ironiskā veidā no visiem pretendentiem uzvarēja kompānija “Alpha Baltic Media”, kuras īpašnieks un vadītājs Lauris Špillers nevar lepoties ar labu reputāciju nodokļu nomaksas jautājumos. Valsts ieņēmumu dienests šonedēļ paziņoja, ka līgumu ar viņiem tomēr neslēgs – jo esot jau par vēlu īstenot mediju kampaņu par jaunumiem nodokļu jomā.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņo, ka šis pats uzņēmums (kopā ar partneri “Kuvera Pluss”) aizvadītā gada rudenī ieguvis arī tiesības sniegt pakalpojumus “Latvenergo”. Šī līguma maksimālā summa – 544 231 eiro (bez PVN). Uz “Latvenergo” iepirkumu atsaucās tikai divi pretendenti. Vislielāko punktu skaitu ieguva apvienība, ko veidoja “Alpha Baltic Media” un “Kuvera Pluss”.
Saskaņā ar “Latvenergo” sniegto informāciju, iepirkumu komisijai gan bija radušās bažas par nepamatoti lētu piedāvājumu, taču uzvarētājs spēja iesniegt dokumentus, kas pamato spēju sniegt piedāvāto pakalpojumu.
Lēmuma pieņemšanas brīdī “Alpha Baltic Media” bija arī nodokļu parāds. Saskaņā ar likumu tika prasīts apliecinājums – ir vai nav parādu, un firma iesniedza VID izsniegtu izziņu par parāda neesamību.
Negatīvu klientu atsauksmju un nodokļu parādu dēļ “Latvenergo” pērn divos iepirkumos Špillera firmas “Alpha Baltic Media” piedāvājumu noraidīja kā neatbilstošu. Taču no viņu puses sekoja piecas sūdzības, un iepirkumu uzraugs noraidīšanas iemeslus atzina par nepietiekamiem.
Pusmiljonu vērtajā iepirkumā “Latvenergo” par “Alfa Baltic Media” prasījis viedokli arī vairāk nekā divdesmit medijiem, no kuriem daži atbildēja – no šīs firmas iekasēs priekšapmaksu, tādējādi norādot uz neuzticēšanos.
Visticamāk, ja nebūtu paradoksālā situācija, ka pasūtītājs ir Valsts ieņēmumu dienests, bet pakalpojuma būtība – saistīta ar informēšanu par nodokļu reformu, tad nelielo VID iepirkumu, kurā uzvarēja “Alpha Baltic Media”, neviens nepamanītu.
Uz to bija pieteikušās septiņas firmas.
“Alpha Baltic Media” īpašnieks un vadītājs Lauris Špillers noliedza, ka būtu piedāvājis dempinga cenu: “Mums šajā gadījumā vienkārši bija labāka mediju stratēģija, caur kuru mēs varējām to piedāvāt.”
“Es gribu pateikt vienu – ka jebkurš publiskā iepirkuma veicējs ir ķīlnieks normai, kas saucas zemākā cena. Un šajā gadījumā es pieņemu, ka mums vienkārši nav daudz variantu (..) Tādēļ ir jāraksta precīzāk specifikācijas un ir daudz precīzāk jānosaka, kas ir jādara, un pretī jāprasa konkrētas stundas, ko darīs,” teica VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
“Alpha Baltic Media” šobrīd nav nodokļu parādu, taču ar tās īpašnieku Lauri Špilleru saistītas citas kompānijas pēdējos gados palikušas valstij parādā nodokļus vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Firmas mājaslapā vēl līdz šai nedēļai bija redzama desmit cilvēku komanda. Pēc VID datiem, firmā “Alpha Baltic Media” strādā trīs cilvēki, un, spriežot pēc 2017. gadā nomaksāto nodokļu apmēra, viņu bruto alga ir ap piecsimt eiro, lai gan vidējā alga nozarē pēc VID datiem ir vismaz divreiz lielāka.
Špillers bijis īpašnieks vai amatpersona virknē kompāniju. Vairākas no tām bieži mainījušas nosaukumus, pat piecas reizes. Piemēram, firma ar vienu un to pašu reģistrācijas numuru saukusies “Mediju aģentūra Alfa centrs”, “Reklāmas aģentūra “Alfa Centrs””, “Alpha Baltic”, “AB Latvia Group” un šobrīd to sauc “Baltic Media”.
Vairākas Špillera firmas ir viegli sajaukt, jo nosaukumos vieni vārdi variē dažādās kombinācijās. Vislielākais parāds valstij – vairāk nekā pusmiljons eiro – ir firmai “Baltic Media”, kas Špilleram piederēja vēl līdz pagājušā gada vasarai. Tagad par īpašnieku kļuvis viņa riteņbraukšanas komandas biedrs Deins Kaņepējs.
VID savulaik atklāja, ka “Baltic Media” (tobrīd – “Alpha Baltic”) apmaksājis starpnieku kompānijām rēķinus par faktiski nesniegtiem pakalpojumiem. Špillers VID viedoklim nepiekrīt: “Nav jāveic nekādas izmeklēšanas funkcijas, ja šajā brīdī kompānija ir legāla, viņa ir reģistrēta VID. Viņi ir nodokļu maksātājs, un viņi sniedz pakalpojumu, par kuru mēs saņemam arī pēc tam dokumentus, mums nav nekāda pamata nemaksāt, un tajā brīdī, kad es biju valdē, mums bija visi šie dokumenti un pilnībā atbilstība.”
“Alpha Baltic” VID uzrēķinu pārsūdzēja tiesā. Arī tā uzskatīja, ka rēķini noformēti ļaunprātīgos nolūkos, lai nepamatoti samazinātu valstij maksājamo nodokļu apmēru. Tiesas lēmums atklāj, ka “Alpha Baltic” par pakalpojumiem – galvenokārt reklāmas stratēģiju izstrādi – regulāri maksājis starpniekfirmām, kam nav bijis ne darbinieku, ne zināšanu šajā jomā.
Tālāk tās it kā algojušas apakšuzņēmējus. “De facto” zināms, ka viena nodokļu optimizēšanai izmantotā firma figurē plašākā nodokļu krāpšanas un naudas atmazgāšanas krimināllietā. Tajā valstij nodarītais kaitējums lēsts ap pusotru miljonu eiro un lietu izskata tiesā. Par krimināllietu Špillers neko nezinot.
Iepirkumu likums uzņēmējus ar šādu vēsturi neļauj izslēgt no iepirkumiem. VID vēlas rosināt jaunas prasības.
“Alpha Baltic” darījumi notikuši pirms aptuveni deviņiem gadiem, taču tiesas spriedums par papildu nomaksājamo summu budžetā stājās spēkā pirms diviem gadiem. Špillers VID viedoklim nepiekrīt, norāda, ka nav zinājis detaļas par firmu darbību, un “Baltic Media” iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijai. Sūdzība saistīta ar PVN regulu un uzņēmējam iesniedzamo pierādījumu apmēru par saviem darījumiem.
Špillers nodokļu parādus skaidro ar biznesa neveiksmēm. Savukārt Reklāmas asociācijas aktivitātes, tostarp – izslēgšanu no tās - ar konkurences cīņām.
“Viņi rīkojās pretēji asociācijas mērķiem un biedru interesēm. Jā, nav ko slēpt, par to runā visa nozare, jo uzņēmumi palika parādā par pakalpojumiem, ko viņi saņem no medijiem virknei mediju,” saka Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa.
Kamēr viena firma grimst ar nodokļu parādu, īpašnieks jau startē iepirkumā ar citu, tīru kompāniju, bet pasūtītājam nav legāla iemesla atteikties no tās pakalpojumiem - šāda problēma redzama virknē iepirkumu vairākās nozarēs, atzina Iepirkumu uzraudzības birojā.
Taču risinājumu līdz šim nav izdevies atrast.
“Kontekstā ar Publisko iepirkumu likumu, domājot par to, kā izvairīties no šīm lietām, vairākkārt Saeimā ir raisījušās diskusijas, izraisījušās par to, kā varētu ierobežot iespējas momentā dibināt jaunu un skaistu, un tīru firmu un turpināt iet uz iepirkumiem, ja aizmugurē velkas dažādu neglītu, varbūt pat prettiesisku darījumu aste, un tomēr šis pretendents turpina piedalīties. Bet tāda risinājuma, politiska lēmuma, ko mēs šeit varētu darīt, pagaidām nav,” saka Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile.
Reklāmas asociācijas lielākie iebildumi saistīti ar to, ka pie pasūtījuma tiek uzņēmējs, kas, iespējams, savas izmaksas optimizē uz nodokļu rēķina un spēj piedāvāt ievērojami zemāku cenu. Amatpersonas sola aktīvāk meklēt risinājumus, lai publiskos iepirkumus pasargātu no nodokļu nemaksātājiem.
