Galvenie faktori, kas veicināja tik strauju uzkrājumu palielināšanos, bija dalībnieku veikto iemaksu pieaugums un finanšu tirgus atveseļošanās pēc pandēmijas radītās ietekmes, kā rezultātā vidējais ieguldījumu ienesīgums sasniedza 9,1%, norādīja komisijā.
2021. gadā veiktās izmaiņas valsts fondēto pensiju likumā bija par pamatu jaunu ieguldījumu plānu izveidei ar iespēju līdz pat 100% naudas līdzekļus ieguldīt akcijās un citos tiem pielīdzināmos vērtspapīros. Šīs pārmaiņas veicināja naudas līdzekļu ieguldījumus aktīvākos ieguldījumu plānos, līdz ar to pieauga arī kopējais ieguldījumu apjoms tajos, gada nogalē sasniedzot 73% no kopējā uzkrātā kapitāla.
2021. gadā dalībnieku skaits valsts fondēto pensiju shēmā turpināja samazināties (par 1 368 dalībniekiem mazāk nekā 2020. gadā), turpretim iemaksu apjoms ir ievērojami pieaudzis (par 36%) un 2021. gada nogalē sasniedza 1,4 miljardus eiro. Tas norāda uz vidējā iemaksas apmēra palielināšanos uz vienu dalībnieku (2021. gadā: 1066,52 eiro), kas būtiski pārsniedza pirms-pandēmijas līmeņa iemaksu apjomu (2019. gadā: 748,54 eiro; 2020. gadā: 780,78 eiro).
Fondu pārvaldnieku administratīvo izdevumu un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīviem bija 0,54% un, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājās (0,48%) uz mainīgās atlīdzības rēķina, ko līdzekļu pārvaldītāji bija tiesīgi aprēķināt par ieguldījumu plānu pozitīvās darbības rezultātiem.
FKTK atzīmēja, ka kopumā izdevumu attiecība pret neto aktīviem vairāku gadu griezumā ir ievērojami samazinājusies (salīdzinājumam: 2017. gadā: 1,39%; 2018. gadā 0,62%), tomēr ir novērojamas arī šīs attiecības svārstības (salīdzinājumam: 2019. gadā: 0,49%), kas izskaidrojamas ar pandēmijas perioda ietekmi un zemo ienesīgumu finanšu tirgos kopumā.
Kopējā ieguldījumu plānu portfeļa struktūra 2021. gadā nav būtiski mainījusies: ieguldījumu fondu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gadu ir pieaudzis tikai par 2% un kopā veidoja 75% no kopējā ieguldījumu portfeļa. Otrs lielākais īpatsvars ieguldījumu portfelī bija parāda vērtspapīriem (29%), kur lielākā daļa no tiem bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri.
