Pirkt vai nepirkt pārdošanā izliktās "E.ON Ruhrgas" akcijas valsts izlems tuvākā mēneša laikā. Pirmpirkuma tiesības uz akcijām valstij nodrošina pirms daudziem gadiem noslēgtais "Latvijas gāzes" akcionāru līgums. Pagaidām gan valdības pārstāvji ir atturīgi vērtējumos, vai valstij būtu jāpērk akcijas. Vienprātības nav arī ekspertiem.
"Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis uzskata, ka valstij vajadzētu nopietni apskatīt iespēju šo paketi iegādāties. Pēc Rungaiņa vērtējuma, šāds solis būtu jāsper divu iemeslu dēļ - jānodrošinās, lai notiktu gāzes tirgus liberalizācija, kā arī lai valsts atgūtu kontroli pār šo nozari Eiropas jaunajā ģeopolitiskajā situācijā pēc Krimas aneksijas. Cena par akciju paketi gan nebūtu lēta.
„Es teiktu, ka cena ir starp 150 un 250 miljoniem eiro,” pieļauj Rungainis.
"Latvijas gāzes" līdzīpašnieka "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis uzskata, ka Rungaiņa nosauktā summa ir krietni par mazu. Viņaprāt, cena būtu vismaz trīs reizes lielāka.
Pēc Savicka domām, maz ticams, ka "Latvijas gāzes" akcijas varētu interesēt Krievijas kompāniju "Gazprom", kurai uzņēmumā jau pieder 34% akciju. Tas skaidrojams divu iemeslu dēļ - gāzes patēriņš Latvijā krīt, turklāt līdz ar gaidāmo gāzes tirgus atvēršanu uzņēmuma pārdošanas apjomi Latvijā varētu sarukt vēl vairāk. Tiesa Savickis neslēpj, ka valsts ienākšana "Latvijas gāzes" akcionāru sastāvā būt izdevīga viņa kompānijai.
"Valsts nopērk, un ”Iterai” ir samērā liela kontrolpakete. Līdz šim bija tā, ka „Gazprom” ar vāciešiem bija atšķirīgi piegājieni. Tai pat laikā es kā latvietis mēģināju rast kompromisu. Es domāju, ka šādi mēs varētu mēģināt iet kopā,” sprieda Savickis.
Tikmēr enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš neuzskata, ka valstij vajadzētu steigties ar akciju izpirkšanu, zinot, ka valsts tāpat neiegūs vairākumu.
„Man ir bažas, ja valsts iegādājas akcijas bez skaidra plāna, varētu rasties pamats spekulācijām, kas sakņojas esošo akcionāru interesēs, slēptākās vai neslēptākās. Latvijas valdības līdz šim bijušas labvēlīgas dažu akcionāru interesēm. Es domāju, ka ar to ir vairāk saistīti riski, ka pat gadījumā, ja to iegādājas "Gazprom",” sacīja eksperts.
Pēc Āboltiņa teiktā, "Gazprom" kā "Latvijas gāzes" akcionārs darbojās pietiekami atbildīgi un, ja tiktu pildīti esošie līgumi un ievērots likums, Krievijas uzņēmums itin mierīgi varētu iegūt pat kontrolpaketi. Tomēr gadījumā, ja nedaudz vairāk kā 47% akciju iegūtu valsts, tai nebūtu kontrolpaketes, un lielākā teikšana pār uzņēmumu, kā līdz šim piederētu Savicka vadītajai "Itera Latvija" kuras kontrolē šobrīd ir vien 16% akciju.
