Valstij piederošo kapitālsabiedrību rīcībā esošo aktīvu kopējā vērtība pārsniedz 8,7 miljardus eiro, bet dividendes, ko šīs kapitālsabiedrības pērn samaksāja par valsts kapitāla izmantošanu – 164 miljonus eiro.
Tagad, kad, turpinot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu, 40 uzņēmumiem jau apstiprinātas, bet vēl 15 uzņēmumiem drīzumā tiks apstiprinātas vidēja termiņa darbības stratēģijas, Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) secina, ka to īstenošana atkarīga arī no valsts īstenotās dividenžu politikas, kas tiek pakārtota valsts budžeta vajadzībām.
"Valdība ir izmainījusi 2019. gada dividenžu apjomu, ko maksās par 2018. gadu, par 15 procentpunktiem. Jāsaprot, ka tas būtiski skar īpaši mazās kapitālsabiedrības, kurām ir saplānotas investīcijas, un tas var koriģēt viņu investīciju apjomu.
Mēs pamazām ejam uz tādu ilgtspējīgāku mehānismu, bet katru gadu tās finanšu vajadzības ir samērā lielas," komentē PKC vadītājs Pēteris Vilks.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs Latvijas Radio uzsver, ka valsts dividenžu politikai šajā gadījumā ir liela nozīme.
"Dividenžu politika noteikti ir tas moments, kas parāda to, cik labi visa šī labas pārvaldības, stratēģijas, informācijas publiskošana un citi procesi vainagojas ar panākumiem.
Var jau sataisīt labas stratēģijas, bet, ja valsts tāpat izņems savus 80%-90% dividendēs, visa plānošana sabrūk kā tāds kāršu namiņš," teica Grafs.
No vienas puses, valsts kapitālsabiedrību vadība tiek mudināta sekot "Latvenergo" un "Altum" piemēram un investīciju piesaistīšanai izmantot finanšu tirgus, taču uzņēmumu atkarība no mainīgas dividenžu politikas to var kavēt, piebilst Grafs: "Finanšu tirgi un investori vēlas skaidru un prognozējamu dividenžu politiku, protams. Cits jautājums ir, kādi ir investīciju plāni pašam uzņēmumam, kādi ir mērķi."
Tikmēr PKC vadītājs Vilks min vismaz vienu piemēru, kad vidēja termiņa stratēģija palīdzējusi pārliecināt valdību par peļņas atstāšanu kapitālsabiedrības rīcībā.
"Latvijas Nacionālā opera un balets ir viena no pirmajām kapitālsabiedrībām, kas ir savu stratēģiju apstiprinājusi, aizgājusi uz Ministru kabinetu un kam uz piecu gadu periodu ir pilnīga skaidrība par to, kas notiks ar viņu dividendēm. Viņi ir kabinetam pierādījuši, kur viņi investēs, kādas ir viņu vajadzības," teica Vilks.
Interesanti, ka, neraugoties uz to, ka kapitālsabiedrību vadītāji reizumis mēdz publiski kurnēt par valsts īstenoto dividenžu politiku, šā gada septembrī notikušajā PKC rīkotajā aptaujā vairums kapitālsabiedrību pārstāvju atzinuši, ka pašreizējais dividenžu izmaksas regulējums netraucē uzņēmumiem plānot savu darbību ilgtermiņā.
