Nākamgad vērienīgākie projekti plānoti uz Jūrmalas šosejas, Vidzemes šosejas, kā arī Ķekavas apvedceļa projekts, kuru īstenos pēc vērienīga publiskās privātās partnerības modeļa.
“Latvijas Valsts ceļiem” nākamgad finansējums no valsts budžeta plānots aptuveni 186 miljoni eiro un no Eiropas fondu naudas - 82 miljonu eiro apmērā.
Lielākie objekti, ko plānots īstenot, ir tā dēvētais “Sēnītes” projekts, kur jau noslēgts iepirkuma līgums. Tāpat plānoti darbi uz Jūrmalas šosejas no Rīgas robežas un iecerēti vēl virkne nelielāku projektu.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) ar "Latvijas Valsts ceļu" vadību ceturtdien, 6. decembrī, pārrunāja līdz šim paveikto un 2019. gadā plānotos darbus.
“Valsts ceļu” vadītājs Jānis Lange atzina, ka “mums bija divi izaicinājumi, ar kuriem saskārāmies”.
“Resursu trūkums – mēs jutām, ka būvnieki ir noslogoti un ir mazāk cilvēku un mazāk pieejami resursi, lai realizētu mūsu izsludinātos projektus. Un tas diemžēl atspoguļojās arī cenās, ka mazākie objekti bija ar lielākām cenām un mazāku konkurenci, nekā bijām plānojuši. Tas ir izaicinājums arī uz nākamo būvdarbu sezonu, kas notiks šajos apstākļos, kad ir liels logs budžeta finansējumā un arī Eiropas fondos, precīzāk, tas ir lielāks nekā citus gadus,” stāstīja Lange.
Ņemot vērā, ka pasūtījumi ir arī pašvaldībās, izaicinājums ir - vai nozare spēs piedāvāt nesadārdzinātākus projektus, proti, to cenu, kas atbilst tirgus situācijai, norādīja Lange.
Satiksmes ministrijas pārstāve Iveta Kancēna sacīja, ka tikšanās laikā secināts - šogad veikti vērienīgākie kapitālieguldījumi valsts autoceļu tīklā īpaši grants ceļos.
Ministrija norādīja, ka līdz gada beigām 70% no valsts ceļiem būšot vērtējami kā ļoti labā vai labā stāvoklī esoši.
“Attiecībā uz nākamā gada finansējumu ir skaidrs, ka pēc pašreizējām aplēsēm finansējums būs pietiekams, drīzāk runa varētu būt par izaicinājumiem nākotnē, jo ir jālūkojas, kas būs tad, kad beigsies Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Pie nākamā gada izaicinājumiem vēl noteikti būs aktīvs uzņēmuma darbs pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiks īstenots pēc vērienīga privātās partnerības modeļa,” sacīja Kancēna.
Arī Lange aizvadīto gadu vērtē kā labu ceļu būves jomā, taču pārāk dārgo piedāvājumu dēļ vairākus objektus nācās arī izsludināt atkārtoti vai līgumi netika noslēgti. Būvdarbu tehnoloģisko pārtraukumu dēļ 14 objekti vēl tiks turpināti nākamgad. Kopumā darbs veikts ap 200 objektos.
