Lēmumu par šādu rīcību marta beigās atbalstīja arī valdība. Pašlaik valsts prasība pret “KVV” ir 66,2 miljoni eiro, to skaitā 61,8 miljonu eiro liels pamatparāds un 4,4 miljonus lielas blakus prasības. Galvenais “FeLM” uzdevums būs “KVV Liepājas metalurga” restrukturizācija un parādu atgūšana.
„VK šāda veida parādu pārvaldīšana nav raksturīga darbība. Tas ir raksturīgs kapitālsabiedrībai, kurai ir pieredze problemātisku aktīvu pārvaldīšanai. Tāpēc ir lēmums kredītu cedēt. [..] Mums ir pārliecība, ka visas restrukturizācijas ieceres vēl nav izsmeltas, bet akcionāram pie tā vajag piestrādāt,” saka PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.
Pasaules metalurģijas krīzes ietekmē grūtībās pērnā gada nogalē nonāca arī jaunie “Liepājas metalurga” īpašnieki. Patlaban uzņēmums ir pārtraucis ražotnes darbību.
Jau ziņots, ka pirms vairāk nekā gada par finanšu grūtībās nonākušā Liepājas uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas holdings "KVV Group", kas solīja 70 miljonus eiro par ''Metalurgu'' samaksāt vairāku gadu laikā. Pašlaik atlikušais parāds valstij ir 60 miljoni eiro, norādīja Valsts kase.
Taču neilgi pēc darījuma "KVV Liepājas metalurgs" atkal nonāca finanšu problēmās un lūdza Valsts kasei līdz 2020.gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu. Lai to vērtētu, uzņēmumam pieprasīts restrukturizācijas plāns, kas valdībā iesniegts marta sākumā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) gan pauda viedokli, ka pašreizējais plāns vairāk atgādina "akcionāru vēlmju sarakstu, mazāk liecinot par to, ka uzņēmums ir gatavs arī ilgtermiņā nopietni strādāt".
Tikmēr Ukrainas investori 18.martā paziņoja par pieņemto lēmumu par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju. Uzņēmuma saimnieciskā darbībā attiecībā uz produkcijas izgatavošanu ir apturēta uz nenoteiktu laiku, iepriekš atzina Talanovs.
