Pienākumu iesniegt savu budžeta plānu vērtēšanai Eiropas Komisijai un eiro zonas finanšu ministriem Latvija uzņēmās, pievienojoties eiro zonai, un tās galvenais mērķis ir pārliecināties, lai valstis savā budžetā nesamērīgi lielus tēriņus un nepalielinātu parādus, un nodrošinātu savu finansiālo ilgtspēju.
Kopumā Latvijai, kura arī par spīti ārpolitiskajiem satricinājumiem saglabā ekonomikas izaugsmi un sola saglabāt samērīgu budžeta deficītu 1% no iekšzemes kopprodukta līmenī, lielu grūtību saņemt Eiropas Komisijas zaļo gaismu nevajadzētu būt.
Tomēr, ņemot vērā tos ieteikumus, kurus Eiropas Komisija jau vairākus gadus atkārto Latvijai, nevar izslēgt iespēju, ka papildu jautājumi Komisijai var rasties par budžeta ieņēmumu sadaļu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) atzina, ka budžeta ieņēmumu kāpuma prognoze lielā mērā ir balstīta uz ieceri aktīvāk apkarot ēnu ekonomiku.
„Pārsvarā visi ieņēmumi ir balstīti uz valdības deklarācijā pieņemto – tātad, ieņēmumu sadaļu balstīt nevis uz nodokļu pieaugumu, bet galvenokārt uz ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem,” uzsvēra Reirs.
Eiropas Komisija par ēnu ekonomikas jautājumiem Latvijai jau vairākkārt ir izteikusi aizrādījumus, tomēr par spīti politiķu solījumiem statistikas dati ļoti strauju Latvija progresu šajā jomā nav uzrādījuši. Tāpēc, iespējams, tieši apņemšanās kāpināt budžeta ieņēmumus un attiecīgi izdevumus uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina komisijā varētu tikt vērtēta ar lielāku piesardzību.
Tiesa, ļoti detalizētai Latvijas valsts budžeta izpētei Eiropas Komisija laiku atvēlēt nevarēs, jo slēdziens tai ir jādod jau nākamās nedēļas laikā. Premjere Laimdota Straujuma pēc budžeta plāna apstiprināšanas pavēstīja, ka jau aiznākamnedēļ budžetu paredzēts iesniegt Saeimā, bet līdz šim laikam turpināsies arī intensīvas saskaņošanas sarunas.
„Tālāk mēs budžetu plānojam ar visiem pavadošajiem likumprojektiem apstiprināt 8. – 9.decembrī un iesniegt Saeimā 10.decembrī, kā tas jau bija plānots. Tālāk vēl notiks diskusijas ar Pašvaldību savienību par kompensējošā mehānisma, tāda vai citāda, sagatavošanu un iekļaušanu budžetā, nu un vēl mums paliek diskusijas ar arodbiedrībām, Nacionālā trīspusējā sadarbības padome notiks 1.decembrī,” stāstīja Straujuma.
Nākamā gada budžetā valdība paredz, ka tās ieņēmumi veidos 33,6 procentus no iekšzemes kopprodukta, bet izdevumi – 34,6 procentus no iekšzemes kopprodukta, attiecīgi deficītam saglabājoties viena procenta apjomā.
