Apkures sezona vēl nav sākusies, taču iedzīvotājus jau nepatīkami pārsteidz lielie rēķini par gāzi. Runa ir par iedzīvotājiem, kuri izvēlējušies maksāt izlīdzinātos mēneša maksājumus.
Līdz šim valdības atbalstītajā pasākumu paketē, lai atvieglotu iedzīvotājiem dzīvi energocenu krīzē, šis jautājums netika pilnvērtīgi risināts. Tāpēc līdz nākamajai otrdienai, 9. augustam, ekonomikas ministrijai ir jāsagatavo priekšlikumi, kā palīdzēt šiem iedzīvotājiem, intervijā LTV pauda premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka nevar paļauties tikai uz valdību: “Valdība diemžēl un ne vienas valsts valdība diemžēl nespēs 100% visu kompensēt. Tātad mums arī būs katram individuāli jāskatās, kā mēs varam saprātīgi apieties ar pieejamiem energoresursiem, katram individuāli arī pietaupot. Bet solidāri – sabiedrība ar valdību – mēs tiksim šim cauri.”
Ja attiecīgie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti nākamajā sēdē, tad jau rēķinos par augustu gāzes lietotāji, kuriem ir izlīdzinātais maksājums, varēs sajust valsts atbalstu.
“Katrā ziņā mēs darīsim visu tā, vienosimies ar pakalpojuma sniedzēju, lai šos pārrēķinus var veikt kā iepriekšējā sezona, kad bija līdzīga kārtība. Tad pakalpojuma sniedzējs, piegādātājs bija spējīgs ļoti ātri to īstenot. Mēs ceram, ka arī šoreiz mums izdosies to ātri izdarīt,” sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Cits skatījums uz radušos situāciju ir labklājības ministram Gatim Eglītim (“Konservatīvie”). Pirmkārt, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), viņaprāt, nevajag apstiprināt jaunos “Latvijas gāzes” tarifus. Otrkārt, esot jāsamazina Kremļa ietekme uz “Latvijas gāzi” un “Gaso” caur akcionāru sastāvu. Eglītis piebilda, ka par to ir bijušas sarunas koalīcijā un tās turpināšoties nākamnedēļ.
Vaicāts, kā tieši to būtu iespējams izdarīt un vai tiek apsvērta “Latvijas gāzes” nacionalizācija, ministrs Eglīti atbildēja šādi: “Tas ir kā virziens...
Nu, mums ir jārisina problēma. Mums ir jārisina problēma, ka mūsu gāzes sektoru, gāzes saimniecību joprojām pārvalda de facto akcionāri, kuri ir no Krievijas.”
Pirms Jāņiem valdība apstiprināja 350 miljonus eiro vērto iedzīvotāju atbalsta pakotni. Dažādi atbalsta veidi paredzēti sabiedrības mazāk aizsargātām grupām. Savukārt neatkarīgi no ienākumu līmeņa iedzīvotāji varēs rēķināties, ka virs 68 eiro par megavatstundu valsts segs 50% no siltumenerģijas sadārdzinājuma. Ja iedzīvotajiem būs grūtības nomaksāt arī atlikušo pusi no sadārdzinājuma, viņi varēs vērsties pašvaldību sociālajos dienestos pēc mājokļa pabalsta.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai apkurē valsts makā būs jārod aptuveni 220 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi papildu atbalstam iedzīvotājiem plānoti 350 miljonu eiro apmērā.
Valdība par iecerētā atbalsta nosacījumiem lems augusta otrajā nedēļā.
Tikmēr AS "Latvijas gāze" no 2022. gada 1. jūlija paaugstināja gāzes tarifus, kas atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 65,6% līdz 89,9%.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pagājušajā nedēļā gan norādīja, ka jaunais tarifs neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā. Tādējādi ir bažas, ka mājsaimniecībām dabasgāzes tarifs no nākamā gada janvāra varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, norādīja ministre.
