Katrs viesnīcnieks šā mēneša beigās vai decembra sākumā varēs pretendēt uz vidēji 25 000 eiro valsts atbalstu jeb līdz četriem eiro par katru viesnīcas kvadrātmetru. Idejas virzītājs ir ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV"). Viņš uzskata, ka valdības lēmums palīdzēs risināt situāciju daļai tūrisma nozares uzņēmumu, kas šobrīd ir uz bankrota robežas, jo patlaban Latvijā ir tikai daži ārvalstu viesi, kas izmanto viesnīcu pakalpojumus.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atzina, ka ar šo valsts atbalstu nebūs pietiekami, lai tirgū noturētu visus viesnīcniekus.
"(..) Jā, šis palīdz kaut kādas aktivitātes saglabāt, nakšņošanas iespējas nākamgad saglabāsies, bet būs nozares uzņēmumi, kam būs jāmeklē citas nišas vai jāaiziet no tirgus. Visai tūrisma nozarei ir jāsaprot, ka tirgus, kāds tas ir bijis iepriekš, nesaglabāsies. Nevar gaidīt, ka valsts spēs nodrošināt tirgum atbilstošus ieņēmumus. Visi atbalsta pasākumi, kas bijuši līdz šim tūrismam, mēs neesam domājuši, ka tie palīdzēs aizvietot tūristus. Mērķis ir cits –iedot nedaudz vairāk laika un iespējas tiem uzņēmumiem, kam ir iespējas un jēga pārstrukturēties, un tiem, kas savukārt var atļauties un redz tirgus attīstības perspektīvu tālāk, saglabāt šo uzņēmējdarbību," sacīja EM pārstāvis.
Līdzīgi runāja arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis, teikdams paldies valdībai par atbalstu, bet saukdams to par nepietiekamu. "Droši vien daļa no viesnīcām netiks atvērtas (..). To var saprast. Ja tās redz, ka tirgus pieprasījums uz nākamo gadu ir tik zems, tad nav jēgas vērt vaļā.
Otra lieta – vietējie uzņēmumi, kam pieder viesnīcas, nav tik stipri, viņiem nav naudas līdzekļi, lai varētu ilgtermiņā sniegt atbalstu savam uzņēmumam. Tad sāksies šo viesnīcu pārpirkšana.
Par mazām naudām vietējie īpašnieki tiks nomainītu pret citu valstu pilsoņiem," teica Naglis.
Un tādos apstākļos atbalstam būtu jānonāk pie strādājošajiem, nevis vienkārši patlaban nerentablu biznesu stutēšanai, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
"Viens ir tas, ka vajag atbalstīt cilvēkus – nodrošināt to, lai cilvēki nepaliktu bez darba un bez iztikas līdzekļiem šajā industrijā. Tieši viesnīcas, kafejnīcas, aviācijas joma, kas visvairāk zaudējušas. No otras puses, ir, protams, tā, ka uzņēmumu uzdevums ir maksāt nodokļus un būt konkurētspējīgiem, izdomāt veidus, kā izdzīvot, būt elastīgiem, nevis valstīm ir tie jāuztur.
Te ir svarīgi tas, ka tas ir atbalsts, kas nonāk pie vairuma darbinieku, kas citādāk būtu atlaisti vai zaudētu iztikas līdzekļus un kuri nevar tik ātri un lielā skaitā pārorientēties," sacīja Rungainis.
Tomēr no EM valsts sekretāra vietnieka Aleksejenko teiktā izriet, ka vairāk balstīs infrastruktūras, nevis darbinieku saglabāšanu. Viesnīcas atbalstu varēs izmantot, piemēram, komunālo maksājumu segšanai. "Noturēt darbiniekus ar šādu atbalstu nav mūsu mērķis. Šī mākslīgā darbinieku noturēšana, tas nav labākais mehānisms."
Tas savukārt nozīmē, ka valsts izšķīrusies mākslīgi atbalstīt dažus uzņēmējus, nevis strādājošos, sacīja Rungainis. "Tas faktiski ir grants, kas nav jāatdod, tas faktiski atbalsta viesnīcu īpašniekus. Jautājums ir, cik tas ir ilgtspējīgs risinājums, jo ar to jau nebeigsies. Viesnīcas stāvēs tomēr salīdzinoši tukšas, vēl priekšā ir smags periods."
Lai valsts budžeta naudu novirzītu viesnīcniekiem, vēl jāsaņem Eiropas Komisijas akcepts.
KONTEKSTS:
Valdība šonedēļ nolēma viesnīcām operacionālo izmaksu segšanai, tajā skaitā darbinieku atalgojuma izmaksai, komunālo maksājumu un dažādu citu maksājumu segšanai novirzīti 4,75 miljoni eiro. Pieteikumu pieņemšanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra varētu uzsākt novembra beigās vai decembra sākumā. Plānots, ka atbalsts uzņēmējiem būs pieejams līdz 2021. gada jūnijam.
Vasarā valdība tūrisma nozares atbalstam jau piešķīra nepilnus 20 miljonus eiro. Vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai - uzņēmēji saņēma 30% apmērā no 2019. gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 000 eiro. Atbalsta summu saimnieciskās darbības veicējs saņēma vienā maksājumā, un tā obligāti jāizlieto līdz gada beigām.
