Lai arī iepriekš premjerministre Laimdota Straujuma intervijā aģentūrai "Reuters" uzsvēra, ka kompānijas prasītie 220 miljoni eiro par akciju paketi ir neadekvāti augsta summa, vismaz pagaidām valsts no darījuma neatteiksies. Ja naudas nepietiks, valsts uzņēmuma akcijas varētu iegādāties kopā ar partneriem.
„Tiek pētītas gan cenas, gan līgumi. Notiek arī sarunas ar iespējamajiem pircējiem, kas varētu pirkt kopā ar Latviju. [...] Ir divi varianti. Praktiski trīs - Latvijas valsts viena un vēl divi. Bet šie varianti ir ļoti teorētiski. Es gaidu un valdība gaida, kad mums tiks piedāvāti konkrēti aprēķini.
Te iespējamie partneri varētu būt, piemēram, Baltijas valstu valdību kontrolētie enerģētikas nozares uzņēmumi. Sarunas gan par to nav bijušas,” norāda Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”).
„Nekādu reālu sarunu nav bijis. Ir izskanējušas idejas, bet nekas tāds, ko es vērtētu kā kaut ko tādu, kas ir nopietnā posmā,” saka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).
Latvijas centieni tikt pie "EON" akcijām varētu būt saistīti ar atsevišķu Latvijas amatpersonu iecerēm par vienota Baltijas gāzes pārvades operatora izveidi, kas nākotnē apvienotu gāzes pārvades sistēmu, uzglabāšanu un importa termināļus. Šāds risinājums Baltijas tirgū būtiski atvieglotu iespējas jauno piegādātāju darbībai, padarot to interesantāku arī no noieta viedokļa.
Lietuvā un Igaunijā gan pret šādu ideju ir dažādi viedokļi. “Vienota Baltijas gāzes infrastruktūras kompānijas radīšana varētu būt solis, lai Baltijas reģionālais gāzes tirgus funkcionētu labāk. Baltijas valstīm ir jāizvērtē šīs iespējas potenciālā pievienotā vērtība,” vēstījumā LTV „Panorāmai” raksta Lietuvas enerģētikas ministrija.
Cits skatījums ir Igaunijas Ekonomikas ministrijai. “Ir svarīgi radīt vienotu un funkcionējošu gāzes tirgu, tāpēc visas aktivitātes, kas to veicina, ir apsveicamas. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ir gāzes tīklu operatoru atdalīšana no gāzes piegādātājiem. Lai to paveiktu, nav obligāti jābūt vienotam sistēmas operatoram,” raksta Igaunijas Ekonomikas ministrija.
Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš gan neuzskata, ka kaimiņvalstu kompānijas vēlēsies piedalīties darījumā par "E.ON Ruhrgas" akciju atpirkšanu.
„Ja Latvijas valdība izteiks šādu piedāvājumu mūsu kaimiņiem, es domāju, ka viņi saņems negatīvu atbildi. Pēc viņu domām Latvija, atšķirībā no kaimiņiem, līdz šim gāzes tirgus atvēršanā bijusi visgausākā, atliekot šo termiņu līdz 2017.gadam,” skaidro Reinis Āboltiņš. „Turklāt E.ON rīcībā esošais akciju paketes lielums - 47,2% diez vai varētu raisīt partneru interesi, jo reāla ietekme uzņēmumā iegūta netiktu, bet uz valsti un tās partneriem kā lielāko akcionāru gultos visnopietnākā atbildība par investīcijām infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā. Tiesa, iespēju tikt pie kontroles "Latvijas Gāzē" valsts atmest negrasās. Ja ar vienu akciju paketi būs par maz, tā varētu atpirkt pārējās,” skaidro Āboltiņš.
„Es neizslēdzu, ka šādas sarunas varētu notikt, bet pirmā prioritāte ir sarunas ar E.ON,” piebilst Dombrovskis.
Kā veiksies sarunās ar E.ON, būs zināms septembrī. Savukārt akciju pakešu cenu ietekmēs divi faktori - strīda iznākums par Inčukalna pazemes gāzes krātuves un zemes dzīlēs esošās bufergāzes piederību, kā arī modelis, kādu valsts izvēlēsies liberalizācijas mehānisma iedarbināšanai.
