Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Dž. Baidena un V. Putina tikšanās būs vēsa

Panorāma

Ar zemiem ienākumiem atbrīvo no maziem parādiem

Valsts aizņemas vēl 300 miljonus eiro neparedzētiem izdevumiem

Valsts aizņemas vēl 300 miljonus eiro neparedzētiem izdevumiem

Ministru kabinets otrdien, 15. jūnijā, nolēma novirzīt vēl 300 miljonus eiro valsts budžeta programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".  Vienlaikus – palielināsies budžeta deficīts un valsts ārējais parāds.

Sākotnēji šī gada budžetā neparedzētiem gadījumiem tika plānoti aptuveni 26 miljoni eiro. Taču, Covid-19 krīzei turpinoties, šī budžeta sadaļa vairākkārt palielināta. Ar šodienas lēmumu – pievienot vēl 300 miljonus eiro – kopējā summa šajā programmā sasniegs 1,62 miljardus eiro.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") sēdē skaidroja, ka pašlaik šajā programmā ir atlikuši 139 miljoni eiro, bet jau pieņemtie lēmumi par līdzekļu piešķiršanu veido kopējo deficītu 427 miljonu eiro apmērā, tāpēc, piešķirot vēl 300 miljonus eiro, tiks sasniegts nepieciešamo līdzekļu apjoms.

Reirs norādīja, ka līdz ar šo līdzekļu piešķiršanu palielināsies arī valsts budžeta deficīts.

"Protams, naudas avots ir aizņemšanās starptautiskos tirgos, ko mūsu valsts, pateicoties ļoti labam kredītreitingam, var darīt ļoti lēti. Tas nenoliedzami palielina mūsu ārējo parādu. Finanšu ministrija tur vērīgu aci, es arī turu vērīgu aci, kādā veidā mums veidojas ārējais parāds. Šobrīd tas ir aptuveni 49% no IKP (iekšzemes kopprodukta), varbūt pat nedaudz mazāk (..). Tas ir Eiropas Savienības kontekstā viens no zemākajiem ārējiem parādiem," sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Vienlaikus gan premjers atzina, ka, veidojot nākamā gada budžetu, būs jāpievērš īpaša uzmanība ārējā parāda mazināšanai.

Valdība šodien no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbalstīja arī vairāku ministriju pieprasījumus. Pēc Finanšu ministrijas (FM) pieprasījuma 75 miljoni eiro tiks atvēlēti tam, lai turpinātu maksāt dīkstāves pabalstus un apgrozāmos līdzekļus privātpersonām, pašnodarbinātajiem un uzņēmumiem. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar mērķi mazināt Covid-19 krīzes sekas piešķirti 1,2 miljoni eiro, lai veiktu remontdarbus četros tehnikumos.

"Šie nav vienkārši tādi būvēšanas pēc uzsākti projekti – tāpēc, ka ir kādi līdzekļi pieejami. Tie visi četri ir par Eiropas fondiem uzsākti projekti, kuru noslēgumam ir trūkuši kādi līdzekļi," skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).

Tāpat šodien no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vairāk nekā 364 000 eiro atvēlēti Iekšlietu ministrijai – lai Valsts policijai un robežsardzei iegādātos ierīces Covid-19 sertifikātu skenēšanai. Bet aptuveni 339 000 eiro caur Zemkopības ministriju nonāks zinātniskajam institūtam "Bior", lai varētu turpināt Covid-19 infekciju meklēšanu notekūdeņos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt