Valsts aizdevumiem privātmāju siltināšanai novirzīs 2,3 miljonus eiro

Ekonomikas ministrijas paspārnē izstrādāts jauns likumprojekts, kas paredz valsts atbalstu arī privātmāju energoefektivitātes pasākumiem. Kopumā šim mērķim atvēlēti 2,3 miljoni eiro, kurus privātmāju īpašnieki aizdevuma veidā no savām komercbankām varēs saņemt vairākus gadus. Gala lēmumu par papildus līdzekļiem energoefektivitātes veicināšanai pieņems Ministru kabinets.

Valsts varētu atbalstīt arī privātmāju siltināšanuLinda Zalāne

    “Mani sauc Aija Rūse. Mēs dzīvojam lauku mājā Cēsu pusē. Māja ir Ulmaņa laikos celta. Ar stāžu.” Aija stāsta, ka kopš mājas iegādes veikts remonts ēkas iekšpusē, bet ārējais veidols saglabāts nemainīgs.

    “Es pirmo reizi par šādu programmu dzirdu, bet es būtu ļoti priecīga, ka tāda varētu būt. Par daudzdzīvokļu mājām jau ir plaši dzirdēts, ka tas notiek un ļoti labi tiek pieprasīts. Privātmājām arī tas būtu noderīgi. Daudzām privātajām, arī mūsējām, kas ir sen celtas, kad nebija domas par to, ka to varētu darīt kaut kā gudrāk.”

    Aija uzsver, ka, salīdzinot ar daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektiem, privātmāju īpašniekiem ir vieglāk, jo nav jāvienojas ar kaimiņiem. Lēmumu var pieņemt pats. Klupšanas akmens varētu būt izmaksas.

    “Daudzīvokļu mājā, iespējams, to īpašnieku ir vairāk un izmaksas var sadalīt. Jāskatās, kādus darbus varētu atbalstīt. Privāto māju īpašniekiem nav tādas zināšanas, ko labāk darīt. Būtu ļoti labi, kā tas notiek daudzdzīvokļu mājās, ka finansētāji māk ieteikt. Vismaz ekspertus, kas var palīdzēt. Ja mēs paši saviem spēkiem to darītu, tad mums, iespējams, pietrūktu zināšanu par to, kuri tieši pasākumi uzlabotu mājai siltum noturību,” spriež Aija.

    Viņasprāt, viss būs atkarīgs no tā, cik vienkārša vai sarežģīta būs procedūra un kādi būs noteikumi. Pēc pirmajiem projektiem varētu saprast, ko nepieciešams uzlabot.

    “Nevar jau zināt, kāda situācija valstī ir gan ar cilvēku zināšanām, gan ar finansēm. Iespējams, šīs administratīvās lietas lieki sadārdzinās energoefektivitātes procesu. Varbūt, pašiem saviem spēkiem to organizējot, būtu lētāk. To tikai pēc pirmajiem kucēniem varēs saprast. Svarīgi ir fleksibilitāti saglabāt un skatīties, ko var mainīt tajā pēc tam,” turpina Aija.

    Arī Aijas profesionālā darbība saistīta ar energoefektivitāti, un viņa strādājusi ar šādiem projektiem Vidzemē, kur izglītoja cilvēkus par to, kas vispār ir energoefektivitāte. Viņai ir savi novērojumi.

    “Viens ir tas, ka māja ir renovēta, bet cilvēkiem tādā renovētā mājā ir jāmāk dzīvot. Māja pareizi ir jāizmanto – jāzina, kā pareizi vēdināt, kurināt. No profesionālās pieredzes ir redzams, ka cilvēkiem, dzīvojot siltinātās ēkās, nemaz nesamazinās rēķini, jo viņi mājas izmanto pa vecam. Vēdina, kad ir par karstu. Siltummezglā nav pieregulēta apkure. Respektīvi, nevis viņi samazina temperatūru apkures mezglā, bet vienkārši vēdina, līdz ar to rēķins nekad nesamazinās.”

    Savukārt Matīss Šteinerts saimnieko savā mājā Alūksnē, un viņš šovasar iecerējis remontēt māju. Tā ir būvēta trīsdesmitajos gados. Ģimenes īpašumā tā nonāca pirms 25 gadiem, un toreiz ēku atjaunoja, bet nu jau atkal nepieciešams veikt uzlabojumus. Matīss stāsta par šīs vasaras iecerēm.

    “Siltināt, nomainīt apkures sistēmu, nedaudz paplašināt, jumtu mainīt. Redzēs, cik tam visam pietiks naudas.”

    Viņaprāt, Ekonomikas ministrijas iecere privātmāju energoefektivitātes pasākumu atbalstīšanā ir apsveicama, un šādi valsts gan sildīs ekonomiku, gan atbalstīs tos cilvēkus, kuri vēlas uzlabot savu dzīvojamo vidi.

    “Tikai jācer, ka tam visam nebūs birokrātisku šķēršļu. Man ir arī sava arhitekta prakse, un, tiklīdz es uzzināju par šo programmu, tā es arī [ieteicu] saviem klientiem, kuriem ir līdzīgi projekti (kādas trīs, četras privātmājas), kuras visas īpašnieks grib siltināt. Visi bija lielā sajūsmā un nemaz nezināja, ka valsts atbalsts būs pieejams. Izņemto viens, kurš ir celtnieks, un viņš teica: paga, paga. Paskatīsimies, kas būs par šķēršļiem salikti priekšā. Ka nesanāk tā, ka būs jāalgo, piemēram, licencēta būvfirma, un sanāktu, ka darbi izmaksātu dārgāk nekā tad, ja to dara pats saimnieciskā kārtā. Redzēsim, vai tas būs praktiski lietojams produkts. To mēs vēl nezinām,” stāsta Matīss.

    Matīss Šteinerts teic, ka privātmāju energoefektivitātes programmā var nestrādāt tāds pats  princips kā daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektiem.

    “Jēdzīgāk varētu būt palīdzēt cilvēkiem nopirkt materiālus būvniecībai, nevis maksāt par būvniecības procesu, jo tā varētu pa tiešo atbalstīt pašus būvētājus, pašas ģimenes, kam pieder īpašumi, nevis finansēt starpnieku būvniecības procesā, kas vienmēr ir uzņēmums ar savām ekonomiskām interesēm un vēlmi nopelnīt, līdz ar to daļa no labuma aizplūst prom no būvniecības veicēja – ģimenes,” skaidro Matīss.

    Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis stāsta, ka likumprojekts privātmāju energoefektivitātes pasākumiem ir gatavs un tas jāapstiprina valdībai. Ideja par to radās jau pagājušajā rudenī. Viņš skaidro, kādi būs galvenie atbalsta saņemšanas kritēriji.

    “Vai nu šī ir pašas ēkas siltināšana, vai tā ir boilera nomainīšana, vai saules paneļa uzstādīšana, kas ir domāta siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai - garantija būs līdz 30% no aizņemtās summas un nepārsniegs 40 tūkstošus eiro. Programmas ietvaros būs iespējams piesaistīt atbalstu energoefektivitātes novērtējumam un investīciju veikšanai. Tas, kas ir jāzina iedzīvotājiem:

    tiešā veidā ar "Altum" nekādas darbības nebūs,” norāda Valantis.

    Tiem, kas vēlas pieteikties privātmājas energoefektivitātes pasākumu atbalstam, jāsazinās ar savu komercbanku, un tā izvērtēs klienta maksātspēju. Šim projektam valsts atvēlējusi 2,3 miljonus eiro, un finansējums paredzēts vairākiem gadiem. Edmunds Valantis prognozē, ka gadā atbalstu varētu saņemt ap 500 privātmāju par aptuveni 400 tūkstošiem eiro. Mērķauditorija būs privātmājas, kas būvētas pirms desmit un vairāk gadiem.

    “Tāpat kā arī daudzdzīvokļu mājās, šīs ir investīcijas īpašumā un ļauj samazināt tekošos izdevumus. Tas, kas arī jāapzinās, ka viena no prasībām ir tā, ka jāsamazinās siltumenerģijas patēriņam vismaz par 20%. Šī prasība nav nekas nesamērīgi augsts, un šo ietaupījumu var panākt ar vienu vai diviem pasākumiem,” uzsver Valantis.

    Ekonomikas ministrija paredzējusi arī papildu finansējumu 75 miljonu eiro apmērā daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektiem. Šim nolūkam jau novirzīts finansējums 136 miljonu eiro apmērā, un bija paredzēts, ka projektus varēs pieteikt līdz 2021. gadam. Atsaucība bija lielāka nekā pieejamā nauda, un jau tagad visa summa ir rezervēta.

    “Iesniegti vairāk nekā 800 projekti, un tie atrodas dažādās izskatīšanas un realizācijas stadijās. Ir apmēram 170 projekti, kas jau šobrīd ir noslēgušies, un mājas ir nosiltinātas. 50% no iesniegtajiem projektiem tiek realizēti Rīgā un Pierīgā. 20% ir Kurzemē, mazāk aktīvs ir Latgales reģions,” stāsta attīstības finanšu institūcijas "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

    Edmunds Valantis teic, ka šobrīd ir grūti prognozēt, cik lielā mērā Covid-19 krīze ietekmēs pieprasījumu no privātmāju īpašnieku puses. Labā ziņa ir tā, ka finansējums paredzēts vairākiem gadiem un ar laiku pieprasījums noteikti būs pietiekamā apmērā. Ekonomikas ministrijas lielais mērķis ir panākt, ka līdz 2050. gadam viss dzīvojamais fonds Latvijā būtu  sakārtots.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti